Nauris Brikmanis veselības problēmu dēļ nonācis slimnīcā

Šomēnes Nauris ar savu grupu uzstājās "Saulrieta koncertos" Mārupē un žurnālam "Kas Jauns" atzinās, ka viņam dziedāt bijis ļoti smagi, jo trūcis elpas. “Šajā vīrusa pandēmijas laikā man gāja visādi, brīžiem pat teicami, vienīgi veselības ziņā gan labāk nav kļuvis,” atklāts bija Brikmanis.

Runa ir par veģetatīvo distoniju, no kā viņš cieš jau vairāk nekā desmit gadus. “Es šo slimību saucu par Viņu. Viņa ir gudra, Viņa nepārtraukti mainās. Piemēram, ja līdz šim man spieda uz krūtīm un trūka elpas, tad tagad bija kas jauns – spieda uz diafragmu. Kas tāds man bija pirmo reizi. Bet, ja nevar ievilkt elpu, nevar arī padziedāt. Tāpēc šīs uzstāšanās man ir pamatīga cīņa ar sevi,” atzina Nauris.

Viņš nekautrējas runāt par savu slimību publiski, jo apzinās, ka nav vienīgais, kurš ar to sirgst. Nauris neslēpj, ka šīs veselības problēmas diemžēl “nosit” viņā radošumu. “Taču es nepadodos. Apzinos, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Un to arī cenšos darīt. Piemēram, no rītiem izskrienu krosu. Tad Viņa “atlaiž”, pa dienu viss ir kārtībā, bet vakaros, kad esmu uz skatuves, kur fiziskā slodze patiešām ir liela, Viņa atkal ir klāt. Vēl es esmu mainījis savus paradumus – atsakos no “turpinājumiem”, kas mums parasti bija pēc koncertiem. Ja kādreiz mēs mazliet vēl paballējāmies, tad tagad dodos mājās. Ir sevi jāatpūtina. Taču diemžēl ne vienmēr tas izdodas, jo pēc koncertiem adrenalīns ir tik liels, ka grūti aizmigt. Bet, cik esmu runājis ar saviem draugiem sportistiem, tad viņiem arī ir tāda pati problēma. Piemēram, hokejisti, kuriem vakaros ir spēles, arī ilgi mokās ar bezmiegu,” stāsta Brikmanis.

Viņš gan jūtot, kad tuvojas veģetatīvās distonijas lēkme, un tad cenšas strauji darīt kaut ko pavisam citu, lai par šo trauksmi nedomātu. Dažreiz tas palīdz, taču pavisam nesen mūziķis nokļuva pat slimnīcā. “Bija pavisam slikti, pavadīju tur nakti.

Nobijos, domāju, ka ar manu ķermeni notiek kas pavisam nelāgs, un tas radīja vēl lielāku trauksmi, bija vēl sliktāk. Nācās saukt ātros,” nopūšas komiķis.

Nauris ir priecīgs, ka vismaz ģimene ir saprotoša, viņu atbalsta un palīdz grūtajos brīžos: “Sieviņa vispār ir zelts. Buras, zīmē visādas zīmītes man uz spranda, mēģina, kā vien var, palīdzēt, arī pēc tautas metodēm. Esmu visu izmēģinājis – vairākus antidepresantus, taču nelīdz. Esmu izmēģinājis arī tautas medicīnu. Bet Viņa – tā slimība – ir viltīga, katru reizi izdomās jaunu veidu, kā mani satraukt, uz kuru ķermeņa daļu uzspiest. Tiklīdz esmu apradis ar kādām sajūtām un varu ar tām sākt sadzīvot, tā Viņa ķeras klāt kam pavisam citam un negaidīti pārsteidz ar jaunām izpausmēm, sāk sāpēt pavisam kas cits. Tas ir tāds kā mūžīgs virpulis, no kura nevar izvairīties. Šausmas!”

Citas ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!