Cilvēki smīn par "SpaceX" astronautu savādajiem zābakiem. Iemesls, kāpēc tie uzvilkti, ir amizants

"Kad tavs apģērbs rāda, ka dodies kosmosā, bet zābaki - ka brauc makšķerēt," tā par astronautu apaviem ironizējuši sociālo tīklu lietotāji, kuri nevarēja nepamanīt acīmredzamo līdzību ar parastiem gumijas zābakiem, kādus valkā makšķernieki un mednieki.

Astronautu tērpi ir dažādi un to funkcionalitāte ir atkarīga no paveicamā uzdevuma un mērķa – ar dažiem var pastaigāties pa Mēnesi, ar citiem var atrasties atklātā kosmosā, lai veiktu kādus darbus, bet vēl citi tērpi ir paredzēti, lai pārvietos no punkta A uz punktu B. Līdzīgi ir arī ar šiem skafandriem, to galvenais uzdevums ir astronauta dzīvības glābšana avārijas situācijā neparedzētas dehermetizācijas gadījumā.

“SpaceX” komandai nav paredzēti darbi atklātā kosmosā un nav paredzēta nekāda nopietna staigāšana, taču zābaki tērpā tomēr ir paredzēti. Bet kādam nolūkam? Iemesls, kāpēc astronautiem kājās bijuši šādi apavi, ir pavisam vienkāršs – viņiem kaut kā jātiek līdz kosmosa kuģim.

Interesanti, ka šo minimālistisko skafandru autors Holivudas tērpu mākslinieks Hosē Fernandess, kurš radīja dizainu, bet inženieri pielāgoja tērpu tā, lai tas būtu funkcionāls lidojumam kosmosā.

Jau vēstīts, ka ASV privātais uzņēmums "SpaceX" trešdien paredzēja veikt savu pirmo pilotējamo lidojumu kosmosā, nogādājot Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) divus amerikāņu astronautus. Starts bija iecerēts no Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Kenedija kosmosa centra Floridā ar "SpaceX" raķeti "Falcon 9", kas nogādātu orbītā kosmosa kuģi "Crew Dragon”. 27. maijā paredzēto startu nācās atcelt, tomēr sagaidāms, ka tas lidojums notiks sestdien, 30. maijā.

Tas būs pirmais ASV pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2011.gada, kad tika izbeigta atspoļkuģu izmantošana. Kopš tā laika ASV astronauti devušies uz SKS ar Krievijas kosmosa kuģiem "Sojuz".

ASV prezidents Donalds Tramps bija viens no skatītājiem, kas klātienē bija ieradies vērot raķetes palaišanu, kas tika translēta tiešsaistē.

NASA komerciālā programma, kuras mērķis ir izstrādāt privātos kosmosa kuģus ASV astronautu nogādāšanai kosmosā, tika sākta jau prezidenta Baraka Obamas laikā.

Tramps šo programmu uzskata par simbolu savai stratēģijai, kuras mērķis ir nostiprināt ASV dominanci kosmosā gan militārajā jomā, izveidojot Kosmosa spēkus, gan civilajā.

Tramps devis rīkojumu NASA 2024.gadā atgriezties uz Mēness, kas ir ļoti ambiciozs mērķis, taču tas devis stimulu NASA.

ASV un Krievija ir vienīgās valstis, kas līdz šim veikušas pilotējamus lidojumus uz SKS.

ASV savu astronautu nogādāšanai kosmosā un SKS izmantoja atspoļkuģu "Shatle" programmu, taču tās lielās izmaksas - 200 miljardi ASV dolāru par 135 lidojumiem - un divi letāli negadījumi noveda pie programmas pārtraukšanas.

Pēdējais atspoļkuģis "Atlantis" nolaidās 2011.gada 21.jūlijā.

Pēc tam NASA astronauti SKS tika nogādāti ar "Sojuz", šai ASV un Krievijas sadarbībai sekmīgi izturot politisko spriedzi abu valstu starpā.

Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas būs pagaidu risinājums.

NASA uzticēja divām privātām kompānijām - aviācijas gigantam "Boeing" un uzņēmēja Īlona Maska 2002.gadā dibinātajam "SpaceX" - izstrādāt un uzbūvēt jaunus kuģus, kas aizstās atspoļkuģus.

Kopš 2011.gada NASA atvēlējusi "SpaceX" vairāk nekā trīs miljardus ASV dolāru jaunā kosmosa kuģa uzbūvēšanai.

Jauno kuģi "Crew Dragon" vadīs 49 gadus vecais Roberts Bēnkens un 53 gadus vecais Daglass Hērlijs, kas abi ir pieredzējuši astronauti. Hērlijs vadīja "Atlantis" tā pēdējā lidojumā.

Plānots, ka ceļojums līdz SKS ilgs aptuveni 19 stundas. SKS viņus sagaidīs divi Krievijas un viens ASV astronauts.

Taču laika prognoze trešdienai nebija iepriecinoša, meteorologiem prognozējot 60% iespējamību, ka būs nelabvēlīgi laikapstākļi.

Nākamais logs raķetes startam ir sestdien, 30.maijā.

"Crew Dragon" starts prasīja piecus gadus ilgāk nekā sākotnēji plānots, taču ar visu to "SpaceX" ir pārliecinoši apsteidzis "Boeing" šajās sacensībās.