Šovmenis Nauris Brikmanis palicis bez ienākumiem un krīzes dēļ pārdod visu, bez kā var iztikt

Tagad, kad krīze pilnībā apstādinājusi izklaides industriju, atstājot Nauri Brikmani bez iespējas iztiku pelnīt savā jomā, viņš prāto, kur likt lietā darba rokas, lai nopelnītu ģimenei iztiku. Vienīgā naudas summa, kas ik mēnesi ieripo kontā, ir vecāku pabalsts 11 eiro apmērā.

Stress pastiprina veģetatīvo distoniju

„Kā dzīvoju bez ierakstās ikdienas rutīnas? Godīgi? Jūku prātā! Pilnīgi jūku prātā. Un paldies Dievam, ka man ir tik kolosāla sieva, kura ar savu mieru, ar savu gudrību spēj mani noturēt pusmetru virs zemes, tādā laimīgā izjūtā. Viņai atliek tikai uzlikt roku, pazīmēt zīmes man uz ķermeņa, kur kas sāp, un viss atrisinās. Viņa ir maģiska sieviete,” teic Nauris.

Mūziķis neslēpj – ir tik ļoti pierasts pie lielā skrējiena, ka tagad ir nomācoša tukšuma izjūta. „Es pat radoši neko nespēju izdarīt. Iedvesmas nav nemaz, un par to man ir visvairāk žēl. Ir bēdīgi, jā, bet cenšos savā ziņā arī norobežoties no tā drūmuma, nemēģinu celties ar šo domu, nemēģinu iet ar to gulēt. Maksimāli atturos no bezcerības un satraukuma par nākotni. Es to vienkārši nevaru atļauties veselības dēļ. Veģetatīvajā distonijā iedzīvojos pirms 14 gadiem pārslodzes dēļ. Tā diemžēl turpinās arī tagad, kad it kā ir dots brīdis atslodzei.

Sieva gan apgalvo, ka šis laiks dod man iespēju salikt sevi pa plauktiem. Jo tik ļoti steidzīgs dzīves ritms, kāds man bija vēl nupat, nāk komplektā ar visām no tā izrietošajām sekām. Pašlaik ārstēju savu slimību ar zālēm, un šī situācija ar lieku stresu un satraukumu man it nemaz nepalīdz. Esmu uzsācis garāku kursu, kas ilgs apmēram sešus mēnešus, bet šī situācija vēl vairāk uzjundī trauksmi. Ir pavadītas daudzas naktis, stāvot dušā un runājoties ar sevi...

Neesmu piesēdies pie klavierēm, pie ģitāras vai ukuleles, lai ko jaunu radītu, jo radošā draiva nav nekāda. Acīmredzot vispirms ir jārod līdzsvars, un tad varēs ķerties pie jaunrades. Arī šie medikamenti, ko lietoju nervu sistēmas un organisma normalizēšanai un stabilizēšanai, ir nomierinoši, emocijas apslāpējoši un galīgi nav iedvesmai,” stāsta ārēji allaž dzīvespriecīgais un jestrais mūziķis.

Bankām lūdz atlikt maksājumus

„Man visi ienākumu avoti bija likti uz vienas kārts – uz izklaides industriju, kas pašlaik ir pilnībā nostopēta. Ienākumi ir apaļa nulle. Viss ir pilnīgā p...ļā! No kā iztiekam? Nu ne jau no bērna pabalsta, kas ir 11 eiro! Paldies Dievam, ir uzkrāts nedaudz naudiņas, taču šis tā sauktais drošības spilvens mums ir tik ļoti plāns – ja būtu jāskatās uz ilgāku periodu, varētu teikt, ka tas ir necik. Tieši tāpēc arī ļoti cieši domājam, kā risināt, kā iztikt. Pašlaik ļoti taupīgi dzīvojam, nekur neejam, neko nepērkam, vispār neko! Mēģinām maksimāli ietaupīt naudu. Veikalā ejot, pērku tikai pirmās nepieciešamības preces. Iegādājamies pārtiku nedēļai, ledusskapi turam pilnu, saldētavu arī. Tādā ziņā esam sagatavojušies. Badā neesam, ir pat pozīcijas, kur izdevumu vairs nav. Piemēram, izklaide ar ģimeni un iepriekš regulārie baseina apmeklējumi tagad nekādas izmaksas neprasa. Tā vietā atpūšamies bez maksas, dodoties dabā, bet mājās spēlējam galda spēles trijatā.

Tāpat kā daudzi, arī es rakstu bankām un līzinga kompānijām lūgumus pēc kredītu brīvdienām. Gan māja, gan automašīna ir pirkta kredītā un līzingā,” neslēpj Nauris.

Izpārdod mantas un domā par strādnieka darbu

„Tagad visu, kas nav primāri nepieciešams, tirgojam prom. Esmu izlicis pārdošanā savu motociklu, arī automašīnu. Nekur nebraucam, mašīna nav vajadzīga. Brauksim ar velosipēdiem. Tirgoju visu! Arī saulessargu, lielu, kas ar rullīti izrullējas laukā un ir grozāms uz visām pusēm. Pagājušajā nedēļā jau pārdevu telti,” stāsta Nauris. Mūziķis atzīst, ka pamazām jau sāk interesēties par darba tirgu. „Ja nevaru pelnīt kā līdz šim, ir opcija domāt citus risinājumus. Ir taču jomas, kur šobrīd ir ļoti nepieciešami darbinieki, strādnieki. Piemēram, ražošanas uzņēmumā "Kaija" vismaz uz laiku ir vakances, ir arī citi, kam vajag darba rokas. Jā, es vajadzības gadījumā esmu gatavs darīt arī ko pavisam citu. Absolūti jā! Man galvenais ir parūpēties par ģimeni, un es darīšu jebko,” paziņo populārais skatuves mākslinieks, prātojot: „Ja tā padomā, es diezgan daudz ko protu. Savulaik esmu bijis gan viesmīlis, bārmenis, esmu specializētu medu tirgojis, esmu strādājis reklāmas aģentūrās, skrūvējis mēbeles, esmu atbildējis par tirdzniecības vietām, ir pieredze celtniecības darbos. Tur gan dižais meistars neesmu, varbūt varētu vienīgi kā palīgstrādnieks piedalīties kādā procesā, teiksim, nēsāt riģipša plāksnes... Starp citu, manā apkaimē, kas ir Jelgavas pievārte, būvdarbi notiek uz pilnu klapi. Ārā paskatoties, tā īsti nemaz nevarētu iedomāties, ka pasaulē kaut kas nav kārtībā.”

„Neviens to nebūtu domājis, ka būs tik traki, visi bijām nesagatavoti. Tagad jāštuko, kā tikt no šīs krīzes ārā,” optimistiski noskaņots ir Nauris Brikmanis. „Seši gadi ir tas laika posms, kad esmu bijis pilnībā uzņēmies rūpes par ģimenes budžetu. Aija auklēja un audzināja mūsu meitu Elizabeti, kā arī brīvo laiku mērķtiecīgi pavadīja izglītojoties. Sieva vienmēr ir teikusi man paldies par to, ka viņai ir iespēja ieguldīt savā izaugsmē, un tagad šis ieguldījums jo sevišķi jūtami nāk atpakaļ,” atzinīgi teic Nauris, kam sieva ir lielākais emocionālais atbalsts krīzes laikā.

„Ģimene – sieva un meitiņa – ir mans emocionālais patvērums un glābiņš. Visi trīs esam kristalizējušies vienotā aurā un cits citu lādējam ar pozitīvu enerģiju. Tas ir skaisti. To katru dienu sajūtu, un esmu laimīgs, ka viņas ir man blakus, ka esam kopā,” saka Nauris, kuram vēl nesen kalendārā līdz vasaras vidum bija ierakstītas vismaz 30 koncertēšanas gan kāzās, gan citos pasākumos, no kurām daļa tika atcelta jau martā un aprīlī. Brikmanis spriež – maz ticams, ka aktivitāte atsāksies arī maijā un jūnijā; atliekot vienīgi cerēt, ka atsākt muzicēt varēs vasaras otrajā pusē.

„Kamēr pilnīgi viss ir uz jautājuma zīmes, dienas pavadu ģimenē. Nesūdzos, forši pavadām laiku kopā. Nesēžu kaktā, saķertu galvu. Daudz ejam ārā, katru dienu svaigā gaisā pavadām vismaz piecas stundas. Kad apnīk staigāt, dodamies velo izbraucienos.”

Citas ziņas lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" pavasara dubultnumurā!