"Tā bija īsta elle!" - iluzionisti Pecolli par atgriešanos mājās no ASV
Ar asiņainiem kautiņiem lidostā, ar nogulšanos uz bagāžas reģistrācijas lentes, ar vairākiem lidojumiem, ar prāmi un īrētu auto – tā burvju mākslinieku Pecolli komandai tomēr izdevās atgriezties dzimtenē, vēsta žurnāls "Kas Jauns".
Iluzionisti Enriko un Dace Pecolli ar lielformāta cirka uzvedumu "Underwater Bubble Show" jau ceturto gadu dodas viesturnejās uz ASV. Šis pavasaris nebija izņēmums – Pecolli ģimene ar šova "Zemūdens burbuļu šovs" komandu atradās ASV, kad uzzināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Latvijā tiek slēgtas robežas un viņiem dotas divas dienas, lai atgrieztos mājās. Šis ceļš 11 cilvēkiem līdzinājās ellei. To, ko nācās pārdzīvot, Dace Pecolli pastāstījusi žurnālam "Kas Jauns".
Šoks kā no zilām debesīm
""Zemūdens burbuļu šovs" Amerikā ir ļoti pieprasīts, pērn uzstājāmies 57 pilsētās, bet par izrādēm šogad līgumus ar ASV teātriem noslēdzām jau gadu divus iepriekš. Bija paredzētas vairāk nekā 40 izrādes, kuras parasti ir izpārdotas. Mēs – 11 cilvēku starptautiskā trupa – izbraucām februārī, bet konteiners ar deviņām tonnām aprīkojuma uz ASV devās jau pirms pusgada ar kuģi. Plānojām atgriezties pēc trim mēnešiem,” stāsta Dace Pecolli.
Kad viņi izlidoja uz Ameriku, vēl nebija ziņu, ka koronavīruss sācis plosīties Itālijā, bet no Ķīnas pienāca vēstis, ka tur situācija normalizējas. „Mums gluži cilvēciski šķita, ka tas viss ir tālu, neradās aizdomas, ka arī Amerikā vai Eiropā varētu rasties tādas problēmas. Izrādes bija izpārdotas, teātri, kuros uzstājāmies, laimīgi. Nekas neliecināja, ka Amerikā ir kāds vīruss, dzīve ritēja savu gaitu, līdz 13. martā pēkšņi ASV prezidents Donalds Tramps kā no zilām debesīm paziņoja, ka ASV ieviests ārkārtas stāvoklis. Un jau nākamajā dienā visi teātri atteica izrādes, pieprasot atpakaļ avansu, jo tas ir force majeure stāvoklis...” notikušo atceras Dace Pecolli, paskaidrojot, ka līdz ar to cietuši pamatīgus finansiālos zaudējumus: „Mēs tagad esam ļoti lielos mīnusos. Tūres izdevumi ir pusmiljons eiro – visas aviobiļetes, konteinera nogādāšana uz ASV, apdrošināšana, viesnīcas... Un tās pāris izrādes, kuras mums izdevās nospēlēt, tās, protams, nesedza visus šos izdevumus. Nerunājot par tām summām, kādas nācās izdot, lai vispār tiktu mājās!”
Piedzīvo kautiņu lidostā
Teju vienlaikus ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu ASV Latvija paziņoja, ka robežas tiek slēgtas un visiem iedzīvotājiem dotas tikai divas dienas, lai atgrieztos mājās. „Steigšus konteinerā sakrāmējām izrādes rekvizītus, un pateicu amerikāņu šoferim, lai viņš ar fūri aizbrauc kādā drošā vietā un gaida turpmākos norādījumus. Bet paši īrētās automašīnās devāmies 800 kilometru uz Sanfrancisko – mums tobrīd tuvāko lidostu, no kuras iespējami starpkontinentālie lidojumi,” atceras Dace.
Viņa bija teju neiespējamās misijas priekšā, jo divās dienās mājās bija jānogādā 11 cilvēki, turklāt sagadījies tā, ka mājupceļam biļetes bija rezervētas trīs dažādās aviokompānijās: astoņu cilvēku grupai biļetes bija "Turkish Arlines", pašai ar vīru – "Finnair", bet gaisa akrobātei – "Aeroflot". Vispirms Dace ķērusies klāt astoņu cilvēku nogādāšanai uz Rīgu.
„Izstāvējām milzu rindu, paziņoja, ka Rīgas lidosta dienā, kad var nogādāt mūs Latvijā, jau būs slēgta, tāpēc sarūpēja biļetes reisam uz Lietuvu caur Stambulu. Nokļūstot Stambulā un taisoties lidojumam uz Lietuvu, pēkšņi biļetes tika atņemtas, pasakot: nē, Lietuva pieņem tikai savus pilsoņus. Palūdzām samainīt biļetes uz Igauniju. Jā, pēc divām dienām ir biļetes uz Tallinu, turklāt "Turkish Arlines" bija tik pretimnākoša un atsaucīga, ka biļetes ne tikai samainīja bez papildu maksas, bet mūsu grupai pat izmaksāja viesnīcu un pusdienas!”
Dace jau bija nopriecājusies, ka problēma ir atrisināta, taču pirms izlidošanas uz Tallinu latviešiem tika paziņots, ka Igaunija ļauj ielidot tikai savas valsts pilsoņiem. Ko nu? „Mani cilvēki Stambulas lidostā stāv pūlī pie kasēm, rindā viņi ir ar 508. numuriņu. Tikmēr sākās panika, kautiņi, asinis šķīda, iejaucās policija ar ieročiem. Un tur visam pa vidu mans tētis, kuram ir 77 gadi. Es biju tādā šokā – kurš idiots izdomāja liegt saviem cilvēkiem atgriezties mājās?! Kurš idiots pieņēma lēmumu, kā dēļ cilvēki atgriezās, lidojot nevis caur vienu lidostu, bet vismaz caur četrām, katrā no tām pavadot daudzas stundas milzīgā pūlī? Šādi atvest infekciju ir daudz reālāk nekā, ja ļautu atgriezties mājās civilizētāk! Kuri ir tie, kas ar savu lēmumu cilvēkus pakļāva tādam riskam?” sašutusi ir Dace Pecolli.
Un kā tad viņas tētis ar pārējiem Pecolli komandas cilvēkiem no Stambulas nokļuva Rīgā? „Kam es tik nezvanīju, kādas iespējas tik nemeklēju! Sazinājos ar robežsardzi, solot, ka Tallinas lidostā mūsu cilvēkus sagaidīs īrēts auto, ar ko tranzītā varētu izbraukt cauri Igaunijai uz Latviju, vērsos pie Latvijas vēstniecības Stambulā, sarakstījos ar Satiksmes ministriju... Palīdzība? No mūsu iestādēm tādas nebija. Piemēram, Satiksmes ministrijā uz jautājumu, kā rīkoties tiem, kam nav naudas, lai nopirktu jaunas aviobiļetes, atbildēja: „Nu tad vajag rosīties!” Arī vēstniecībās, lai arī tur bija patiešām laipni cilvēki, godīgi atbildēja, ka nav ne līdzekļu, ne resursu, lai, piemēram, izmitinātu ceļotājus, kam vairs nav līdzekļu. Secinājums, atliek paļauties tikai pašam uz sevi!”
Par laimi, robežsargi deva atļauju latviešiem tranzītā šķērsot Igauniju, tikmēr "Turkish Arlines" atrada iespēju piedāvāt biļetes uz citu reisu, bet šoreiz jau par 690 eiro katram. Taču Dacei izdevās arī šo problēmu ar aviokompāniju atrisināt.
Protests, lidostā noguļoties uz grīdas
Savukārt pati Dace ar vīru Enriko Pecolli mājup lidoja ar "Finnair" aviokompāniju. „Kā diena pret nakti. Ja "Turkish Arlines" šajā krīzes situācijā parādīja, ka nav maitas un nedomā tikai par savu peļņu, tad to nevarētu teikt par "Finnair". "Turkish Arlines" mēģināja glābt cilvēkus, neņemot vērā, kāds vājprāts tobrīd darījās Stambulas lidostā, savukārt "Finnair" bija cieti un nelokāmi – biļetes uz citu reisu nemainīs, pērciet jaunas!” stāsta Dace.
Vispirms Pecolli divas dienas nonīkuši Sanfrancisko lidostā, meklējot kādus mājupceļa variantus. Bezcerīgi. Tad aizlidojuši uz Ņujorku, kur atrodas "Finnair" birojs. „Pa telefonu sazvanīt aviokompāniju nebija iespējams jau četras dienas, bet birojā nevienu citu, izņemot darbiniekus, iekšā neielaida. Tāpēc sešas stundas gaidīju lidostā, līdz sāksies reģistrācija uz "Finnair" reisiem, lai vismaz tad tiktu klāt pie kāda no aviokompānijas darbiniekiem. Teicu, ka mums ir iegādātas biļetes uz maiju, bet mūsu valstī ieviesta ārkārtas situācija, tāpēc steidzami jāatgriežas mājās, kamēr nav slēgtas robežas. Vai ir iespēja samainīt biļetes uz kādu reisu, kas ir tagad? „Nē! Kāpēc mums tas būtu jādara! Jums ir biļetes uz maiju, brauciet mājās tad!” – sekoja atbilde ar piebildi: „Un vispār, Rīgas lidosta jums ir ciet, uz redzēšanos!” Lūdzām, lai vismaz piedāvā iespēju aizlidot uz kādu tuvāko valsti, piemēram, Helsinkiem. Arī nē! Vispār vairs neielaidās diskusijās,” stāsta Dace.
Sapratusi, ka "Finnair" pat negrasās iedziļināties savu klientu problēmās, iluzioniste ķērusies pie pavisam kardināla soļa. „Visā garumā nogūlos uz bagāžas reģistrācijas lentes, uzliku rokas uz krūtīm un paziņoju, ka augšā necelšos, kamēr nesaņemšu biļetes! "Finnair" darbinieces šokā, meklēja apsardzi, taču apsardzes tuvumā nebija, tāpēc paskatījās datorā, un – jā! – pēkšņi ir biļetes uz nākamās dienas reisu uz Helsinkiem! Nu tad es piecēlos, nokratīju putekļus un saņēmu biļetes,” tagad jau smejas Dace Pecolli, lai gan tobrīd viņai smiekli nenāca, jo bija jāatrisina problēma – kā no Helsinkiem nokļūt līdz Latvijai. Tas burvju māksliniekiem izdevās, braucot ar prāmi līdz Tallinai, tur noīrēja auto un ar to atgriezās Latvijā.
Bet ko tikmēr darīja fūres šoferis, kas bija nolīgts, lai pārvadātu konteineru ar šovam nepieciešajiem rekvizītiem? „Viņš kādā stāvlaukumā nodzīvoja četras dienas, līdz atrisināju arī konteinera nogādāšanu līdz Latvijai,” atbild Dace.
Cer izveidot ilūziju teātri
Tagad Pecolli beidzot atgriezušies mājās Mārupē un pašizolējušies uz 14 dienām. „Esam ļoti, ļoti noguruši, taču jūtamies labi. Tikai tagad, pēc divām dienām, atskārtām, ka mums taču mājās nav nekā ēdama, ka gribas arī ēst. Pirms tam par to pat nebija laika domāt, jo risināju problēmas, lai uz mājām tiktu arī pārējie no mūsu komandas. Bet nekas, sazvanīsim draugus, lai pieved pārtiku,” saka Dace Pecolli, piebilstot: „Viss šis „piedzīvojums” mums radīja lielus zaudējumus. Un tikai tāpēc, ka bijām ārpus Latvijas. Un ne jau atpūsties slēpošanas kūrortos, bet gan viesturnejā! Saprotu, ārkārtas situācija, taču – vai tiešām savas valsts pilsoņiem mājās nokļūšana bija jāpadara par tādu elli? Kurš mums to atmaksās?”
Šie gan nav vienīgie Pecolli zaudējumi. Tieši pirms došanās uz ASV Pecolli paņēma kredītu, lai varētu īstenot savu seno sapni – ilūziju muzeja un teātra izveidošanu Latvijā. „Jau nopirkām bijušo kinoteātri "Liesma" Pārdaugavā, esam jau sarūpējuši eksponātus muzejam, plānojām rudenī atvērt ilūziju teātri, kurā uzstātos augstas klases mākslinieki no visas pasaules. Bija iecere tur arī ierīkot triku veikaliņu... Taču tagad tam visam vairs nav līdzekļu, nācās atteikties no meistariem,” nopūšas Dace Pecolli, kas negrasās padoties un cer paveikt iecerēto: „Es cīnīšos! Jau ar savu trupu vienojāmies, ka paši veiksim remontu, paši krāsosim un iekārtosim.”
Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
