15 mirkļi Vairas Vīķes-Freibergas dzīvē. Apsveicam 78. jubilejā! FOTO
Šodien, 1. decembrī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķei-Freiberga svin 78. dzimšanas dienu. Portāls Kasjauns.lv sveic gaviļnieci jubilejā!
Vaira Vīķe dzimusi 1937. gada 1.decembrī Rīgā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņas ģimene devās trimdā 1945. gada 1. janvārī un kā bēgļi nonāca Vācijā. Skolas gaitas prezidente uzsāka latviešu bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, vēlāk franču pārvaldītajā Marokā – pamatskolā Dauratas HES un meiteņu koledžā Mers-Sultan Kasablankā.
1954.gadā ģimene izceļoja uz Toronto, Kanādā, kur Vīķe-Freiberga gadu strādāja bankā, tad iestājās Toronto Universitātē, iegūstot, maģistra grādu psiholoģijā. Studiju laikā viņa strādāja kā palīgskolotāja meiteņu privātskolā un arī kā spāņu valodas tulkotāja, bet vēlāk kā psiholoģe Toronto Psihiatriskajā slimnīcā.
Atsākot studijas Makgila Universitātē Monreālā, viņa 1965. gadā ieguva doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. Prezidente brīvi pārvalda latviešu, angļu, franču, vācu un spāņu valodas.
Vīķe-Freiberga veikusi pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas 13 grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runas un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodās, kā arī daudzas radio, televīzijas un preses intervijas.
Latviešu sabiedrībā Vīķe-Freiberga darbojas kopš 1957. gada kā audzinātāja jaunatnes nometnēs, folkloras speciāliste un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem, kā arī par Baltijas valstu politisko nākotni.
1998. gada jūnijā, ievēlēta par emeritēto goda profesori Monreālas Universitātē, viņa atgriezās uz dzīvi Latvijā, atsaucoties aicinājumam kļūt par jaundibināmā Latvijas Institūta direktori un sākot šo darbu 1998. gada 19. oktobrī.
1999. gadā viņa ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti un 2003. gadā šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Kopš 1999. gada Vaira Vīķe-Freiberga saņēmusi daudzus apbalvojumus, 27 valstu augstākos ordeņus un desmit goda doktora grādus. Par prezidenti publicētas trīs biogrāfijas latviešu, somu, angļu, franču, spāņu, krievu un itāļu valodās.