Slavenības
2019. gada 12. janvāris, 07:28

Pludmales volejbolistam Samoilovam sacensībās jācīnās ar dubultu sparu - no viņa medaļas strikti pieprasa dēls

Žurnāls "Kas Jauns"

Viens no labākajiem Latvijas pludmales volejbolistiem Aleksandrs Samoilovs atklāj, ka viņa vecākais dēls jau tā pieradis pie tēta nopelnītajām medaļām, ka bez tām mājās labāk nerādīties.

Kā žurnālam "Kas Jauns" pastāstījis sportists, viņam 2019. gada treniņu un sacensību kalendārs jau saplānots. „Mēģināšu apvienot sportu ar privāto dzīvi,” nosmejas Samoilovs.

„Pērn to izdarīt bija ļoti grūti, jo Latvijā biju tikai kādas sešas nedēļas. Taču ļoti labi, ka mans treneris ir arī mans tēvs, un viņš atļāva man uz treniņnometnēm Ēģiptē līdzi paņemt ģimeni.”

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Aleksandrs ar sievu Annu "Gada balva sportā" pasniegšanas ceremonijā pērn decembrī.

Ēģiptē bijušas divas treniņnometnes vienā mēnesī, un Latvijas nometnē valdījis teju īsts bērnudārzs. „Tur bija visu pludmales volejbolistu ģimenes. Es ar diviem dēliem, Jānis Šmēdiņš ar diviem bērniem, Mārtiņam Pļaviņam līdzi bija visas trīs atvases... Kopā tur bija desmit bērni!” atklāj Aleksandrs.

„Kamēr tēvi trenējās, ar bērniem laiku pavadīja sievas. Emocionāli ir daudz vieglāk atrasties tādās treniņnometnēs, kad līdzi atbraukušas ģimenes,” norāda sportists.

Eiropas vicečempioni Samoilovs un Šmēdiņš atgriežas mājās

Latvijas pludmales volejbolisti Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs svētdien Nīderlandē Eiropas čempionāta izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vien finālsmačā lieliski spēlējošajiem ...

gallery icon
13

Aleksandrs atklāj – kopš viņa dzīvē ienākuši bērni, tieši viņi ir tie, kas motivē sasniegt vislabākos rezultātus. „Kad atbraucu no Pasaules kausa posma, vecākais dēls Adrians, kuram pašlaik ir trīsarpus gadu, uzlika kaklā manu medaļu un visu dienu ar to staigāja pa māju."

"Pēc kāda cita turnīra viņš pieskrēja pie manis, samīļoja, sabučoja un prasīja: „Tēti, kur medaļa?” Tajā brīdī bija tā nelāgi, un es teicu: „Atvaino, dēls, šoreiz medaļas nav.” Tad viņš palika bēdīgs. Citā reizē, kad braucām uz Maskavu, sieva devās līdzi, bet bērni palika ar vecmāmiņu. Sieva bērniem pateica, ka viņiem jāpaliek, jo tētis brauc pakaļ zelta medaļai. Un es domāju – ko nu tagad, kad sieva tā piesolījusi... Bet beigu beigās to zelta medaļu atvedu,” priecīgs par sasniegto, stāsta Aleksandrs.