Amerikānis atrod un salaulā savus bioloģiskos vecākus, kas izšķīrās vēl pirms viņa piedzimšanas
Reizēm reālā dzīve un notikumi tajā pārspēj jebkuru romantiskā filmā redzēto. Tā noticis ar kādu amerikāni, kura gados ļoti jaunie vecāki izšķīrušies vēl pirms zēna nākšanas pasaulē. Pieaugušā vecumā viņš uzmeklējis savus vecākus, viņi no jauna satikušies un apprecējušies. Turklāt vecākus salaulājis pašu miesīgais dēls!
1982. gada ziemā, kad Viskonsinas štatā plosījās sniegputenis, 17 gadus vecā Mišela Ņūmena pasaulē laida puisēnu. Viņa tēvs Deivs Lindgrēns ar ģimeni dzīvoja netālu no Ņūmeniem un nodarbojās ar lauksaimniecību. Taču dienā, kad dēls nāca pasaulē, abi jaunie vecāki jau sen kā bija šķīrušies.
Mišela Ņūmena tolaik vēl mācījās skolā un līdzekļu, lai varētu uzturēt un audzināt dēlu, jaunietei nebija. Viņa puisēnam deva vārdu Mārtins un izšķīrās par labu bērna atdošanai adopcijai.
Zēnu pie sevis uzņēma Šmitu ģimene. Par to, ka viņš ir adoptēts, Mārtins uzzināja jau diezgan agrā vecumā, bet par to absolūti nepārdzīvoja: Šmiti viņu mīlēja kā savu dēlu. Sameklēt savus bioloģiskos vecākus Mārtins nolēma tikai 2014. gadā, kad jau bija pats bija precējies un sieva gaidīja pasaulē abu pirmdzimto. Ar Viskonsinas štata varasiestāžu palīdzību Šmitam izdevās atrast savu bioloģisko māti Ņūmenu. Mišela uz to brīdi bija jau divas reizēs šķirta sieviete, kura dzīvoja Havaju salās un strādāja labdarības fondā, kas palīdz vīriešiem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē. Lai gan Ņūmenas pagātnē bija divas šķirtas laulības, citu bērnu viņai nebija.
Kad Mārtins viņai piezvanīja, Mišelai darbā bija pusdienu pārtraukums. Viņa atminas, ka līdzko uzzinājusi, kas ir vīrietis, kurš zvana, viņa sākusi nevaldāmi raudāt. Šoka sajūta mijās ar neizmērojamu prieku. Tik ļoti, ka sievietei bijis nepieciešams darbā ņemt brīvdienu, lai atgūtos. Dažu nākamo dienu laikā abi pa tālruni sarunājušies vairākas reizes, – atceras Šmits, un abiem acumirklī „izveidojušās spēcīgas emocionālās saites”.
Dažas nedēļas pēc liktenīgā tālruņa zvana Mišela nolēma uzrakstīt īsziņu Deivam Lindgrēnam – kurš aizvien dzīvoja Viskonsinā. Pēdējo reizi abi bija runājuši pirms vairāk nekā 30 gadiem, dienā, kad Mišela savam mīļotajam puisim pavēstīja, ka ir stāvoklī.
Lindgrēns atsaucās uz sms ziņu, un abi sazvanījās. Vīrietis, kurš strādāja pienotavā kā menedžeris, tobrīd šķīra savu trešo laulību. Pēc Mārtina nākšanas pasaulē viņš kļuva par tēvu vēl trim bērniem, kā arī adoptēja četrus savu bijušo sievu bērnus no viņu iepriekšējām attiecībām.
„Mana sūtība ir būt tēvam,” vēlāk sarunā ar laikrakstu „The New York Times” atzina Lindgrēns.
Lindgrēns tobrīd vēl nezināja, ka viņu kopīgais dēls bija uzmeklējis Ņūmenu un viņai piezvanījis (Mārtins Šmits bija nolēmis tēvam zvanīt vēlāk, kad mazinātos paša pirmais satraukums par mātes atrašanu.). Abu pirmā saruna pēc daudzajiem gadiem ieilga četru stundu garumā, līdz pat diviem naktī. Pēc tam viņi sāka sazvanīties aizvien biežāk un biežāk. Līdz kādā dienā Lindgrēns paziņoja, ka „vienmēr gribējis apskatīt Havaju salas”. Tā nebija taisnība. Vīrietis patiesībā gribēja satikties ar savu jaunības dienu mīlestību Ņūmenu.
Mišela atceras, ka brīdī, kad redzējusi Deivu Lindgrēnu braucam lejup pa eskalatoru lidostā, viņai iekšā „kaut kas iekņudējies”. „Es tūlīt pat nodomāju – ak, mans Dievs,” atceras sieviete. Abi apskāvušies, sabučojušies – un, pēc Lindgrēna teiktā, atkal sajutušies tā, it kā viņiem būtu 17.
Kad ceļojums pa Havaju salām beidzās un Lindgrēns atgriezās mājās, abi turpināja regulāri sazvanīties. Paralēli viņi arī uzturēja attiecības ar dēlu. Mārtinam Šmitam parādījās jauna ģimene: viņa bioloģiskie vecāki, vecmāmiņas un vectētiņi tagad sūtīja apsveikumus svētkos un sveica jubilejās arī viņa bērnus.
Pēc kāda laika Mišela pieņēma lēmumu atgriezties uz dzīvi Viskonsinā, kur aizvien dzīvoja viņas mamma. Tur viņa turpināja satikties ar Lindgrēnu un drīz vien nolēma dzīvot kopā. Ņūmenas radi sākotnēji pret šo attiecību atjaunošanu bija noskaņoti skeptiski, taču vēlāk viņi pieņēma Deivu ģimenē.
2015. gada 12. decembrī – precīzi gadu pēc tam, kad Ņūmena aizrakstīja Lindgrēnam, – viņš bildināja Ņūmenu. Mišela sākotnēji to uzskatīja par sliktu ideju. „Mēs esam veci, kam mums tas vajadzīgs,” atceras sieviete. Taču Lindgrēns bija uzstājīgs.
Kāzas notika šā gada 4. augustā Viskonsinā – Lindgrēna un Ņūmenas mājas pagalmā, ko ieskauj kukurūzas lauki. Aptuveni simts lūgto viesu skaitā bija arī Mārtins Šmits ar sievu un abiem bērniem. „Diena, kad man piezvanīja un pateica, ka Mārtins grib ar mani aprunāties, ir pati laimīgākā manā mūžā,” viesiem apliecināja jaunā sieva. „Kopš tā brīža viss kļuva aizvien labāks un labāks.”
Interesanti, ka laulību ceremoniju vadīja pats Mārtins Šmits. Pirms vairākiem gadiem viņš pieņēmis dūdaismu, reliģiju, ko popularizē brāļu Koenu filmā „Lielais Lebovskis”, un ordinēts mācītāja kārtā. Kad Mišela Ņūmena par to uzzināja, viņa ļoti priecājās, jo „Lielais Lebovskis” ir viņas mīļākā filma.
