Kad asinis šķīst... Apkopotas Latvijas aktieru baisākās traumas darbā

Asiņainu ainu pagājušās nedēļas vidū piedzīvoja visi, kas atradās Andreja Ēķa jaunās spēlfilmas “Blēži” uzņemšanas laukumā. Kad miljonāra Jūlija Krūmiņa Baltezera rezidencē “Senču sils” uzņēma filmas “Blēži” vienus no pēdējiem kadriem, nelāgi savainojās jaunā aktrise Ieva Florence.

„Scenārijā man bija paredzēts sasist šķīvi. Kad to izdarīju, uz rokas pamanīju asinis. Sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, un pie sevis nodomāju: „Ak Dievs! Man ir bail, man ir bail....” atceras viņa. Neviens filmēšanas laukumā uzreiz nepamanīja, ka noticis nelaimes gadījums, un filmēšana turpinājās, līdz Ieva, apjautusi situācijas nopietnību, aicināja to pārtraukt. „Bļāvu: „Stop, stop!”, un komanda uz manu aicinājumu reaģēja operatīvi, sniedza pirmo palīdzību un nogādāja pie profesionāliem mediķiem. Divas reizes kļuva slikti, bet samaņu nezaudēju. Slimnīcā man uzreiz veica operāciju – sašuva roku. Tā ir ļoti nopietna, dziļa trauma, labāk sīkāk nestāstīšu, lai cilvēkiem “nesāp ausis”, to lasot,” saka aktrise, kurai pēc mikroķirurgu veiktās operācijas tagad labās rokas apakšdelms uz divām nedēļām ievietots ģipša pārsējā.

Kad ģipsi noņems, sekos rehabilitācijas posms, taču Ieva ne negadījuma naktī, ne tagad nav pārtraukusi strādāt pie lomām. Viņa pēc pusotras stundas ilgušās operācijas atgriezās filmas uzņemšanas laukumā, lai nofilmētu atlikušos kadrus.

„Pēc operācijas sapratu, ka varu turpināt darbu. Un filmēšanas grupa manu viedokli ņēma vērā. Notikušais ir tikai mana vaina, jo pašai samisējās... Neviens no tā nav pasargāts,” aizdomājas Ieva. Turklāt viņa atzīst, ka šķīvi plēsusi pirmo reizi dzīvē. „Neizdarīju tā, kā bija paredzēts, mēģināju citādi, un, lūk, rezultāts. Bet nekas, pārdzīvošu. Man patīk izaicinājumi, un dažreiz tas mans iekšējais dullums atduras pret šādām situācijām,” nosaka aktrise un aicina: „Cilvēka dzīve ir ļoti trausla. Cienām, mīlam sevi un sargājam!”

Sarunas laikā Ieva atceras pirms gada gūto traumu, kas bija ne mazāk sāpīga un kustību funkciju ierobežojoša. „Pirms “Bannija Manro nāves” pirmizrādes automašīnas durvīs iespiedu īkšķi. Pirkstam bija izšķaidīts nags, to traumpunktā sasaitēja, un kādu laiku man lielākais izaicinājums bija veikt nepieciešamās lietas ar vienu roku. Arī tagad lielas grūtības sagādāja matu mazgāšana. Bet visu varu izdarīt, tikai divas reizes lēnāk,” tā aktrise.