Vecrīgas bārus un restorānus pārplūdina mošķi: Helovīns aizvadīts arī Rīgā
Otrdienas vakars Vecrīga pārvērtās par īstenu mošķu midzeni, jo Rīgas centrā bija manāmi Helovīna jeb Visu svēto dienas svinētāji. Bērni kopā ar pieaugušajiem devās Helovīna gājienā pa Vecrīgu, apmeklējot bārus un restorānus cerībā iegūt dažādus našķus.
Halovīna gājiens Vecrīgā
Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1.novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, tika svinēts Jaunais gads.
Naktī uz 1.novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai tās sargātu no ļauniem gariem.
Svētki tika svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās. Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība.
Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1.novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.
Mūsdienās, it īpaši Anglijā un Amerikā ir populāra tradīcija, ka Helovīnos bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot tos un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Arī Latvijā Helovīnu svinības pārsvarā balstās uz bērnu vēlmi izmangot kādus našķus.
