Čārlzs gribējis dēliem citus vārdus, Diāna tos nodēvējusi par „vecmodīgiem”

Līdzīgi kā vairumam topošo vecāku arī Velsas princim Čārlzam un Velsas princesei Diānai bija dažādas idejas par savu gaidāmo bērnu vārdiem. Taču atšķirībā no vairuma topošo vecāku, Čārlzam un Diānai bija jāizvēlas spēcīgs un karalisks vārds, lai tas labi saderētu ar karaļa vai karalienes titulu nākotnē. Britu karaļnamā jau gadsimtiem ilgi topošo monarhu vecāki pieturas „pārbaudītām vērtībām”. Dzimtas kokā ir daudzi Džordži, Filipi, Henriji, Elizabetes un Viktorijas.

Kad 1982. gada jūnijā princese Diāna laida pasaulē pirmo dēlu – viņam deva vārdu Viljams Arturs Filips Lūiss, bet divus gadus vēlāk dzimušo Hariju kristīja kā Henriju Čārlzu Albertu Deividu.

Intervijas ierakstā, ko vēlāk izmantoja Endrū Mortona sarakstītajā biogrāfijā „Diana: Her Story” (1992), princese Diāna atzīst, ka tieši viņa izvēlējusies vārdus abiem dēliem, jo Čārlza piedāvātie nepavisam nav patikuši. Jautāta par to, kurš izvēlējās vārdu Harijam, Diāna atbild – „Es.” „Es izvēlējos Viljamu un Hariju, bet Čārlzs pārējos [bērniem dotos vārdus],” princese norādījusi. „Viņš vēlējās dēliem dot vārdus Alberts un Arturs, bet es teicu nē – pārāk vecmodīgi!”

Taču interesanti, ka Viljams pats sev varēs izvēlēties citu vārdu, ja kādudien kļūs par karali un gribēs vārdu mainīt. Princis Čārlzs pasaulē nāca kā Čārlzs Filips Arturs Džordžs. Taču, ja viņu kronēs par karali, viņu dēvēs par karali Džordžu VII.

Dodot vārdus saviem bērniem, princis Viljams ir godinājis abus savus vecākus. Viņa dēls kristīts kā Džordžs Aleksandrs Lūiss, bet meita kā Šarlote Elizabete Diāna.