Latvijā pazīstami mūziķi no savas tautības nekaunas
Lai pasargātos no sabiedrības aizspriedumiem, tiktu pie kārotā darba un izvairītos no neveiklām sadzīviskām situācijām, čigāni jeb romi dažkārt izvēlas neafišēt savu etnisko izcelsmi. Vai Latvijā pazīstamiem čigānu muzikantiem jebkad ir traucējusi piederība savai tautai?
Atteicies no tautības ieraksta
Dziedātājs un žurnāla „Rīgas Viļņi” galvenais redaktors Kaspars Antess (īstajā uzvārdā Čīčis) nekad nav slēpis, ka ir čigāns. Viņš piedalās gan TV raidījumos un konferencēs, stāstot par čigānu dzīvi Latvijā, gan savu solokoncertu repertuārā noteikti iekļauj arī čigānu dziesmas. Tomēr, kārtodams formalitātes jaunajai pasei, viņš izlēmis tautības ailīti atstāt tukšu...
Pēc Antesa domām, tik bezkaislīgā un formālā dokumentā kā pase vispār nebūtu jāmin tautība. „Ir taču arī ailīte „Pilsonība”, kas, manuprāt, jau apliecina cilvēka valstisko piederību.” Taču pie domas par atteikšanos no tautības ieraksta viņš nonācis pēc tam, kad daudzkārt dzīvē lieki patērējis savu laiku un nervus tikai tāpēc, ka pasē bijis ierakstīts „čigāns”. „Vairākas reizes tikai šā iemesla dēļ man atteica izīrēt dzīvokli. Pirms astoņiem gadiem, kad tikko pārvācos no Ventspils uz Rīgu, veiksmīgi uzgāju kādu dzīvokli, ar kura saimnieci mutiski bijām vienojušies par kopīgo lietu, pat radām kopīgus sarunu tematus. Sarunājām tikties citreiz, lai līgumu papildinātu ar maniem pases datiem. Sieviete, atvērusi pasi, sniedza to trīcošām rokām atpakaļ, atgaiņājoties, ka dzīvoklis jau ir izīrēts...” skumīgs par uzskatu stereotipiem pret čigāniem ir Kaspars.
Cits gadījums licis justies neveikli tautības dēļ pie mūsu valsts robežas: „Pasu pārbaude apstājās pie manis, un robežsargs lūdza doties līdzi, lai pārbaudītu dokumentus. Ar tīru sirdsapziņu paklausīju aicinājumam — mazums, kas. Autobuss manis dēļ uz robežas nostāvēja vismaz pusstundu. Tikai pēc tam robežas uzraugs tā starp citu izteicās: „Mēs te meklējam vienu čigānu...” Nē, es neiekarsu pret šiem incidentiem. Jo diemžēl nevaru noliegt, ka kopējais priekšstats par čigāniem sabiedrībā nav tas tīkamākais,” secina Kaspars, piebilstot, ka piedzīvotajā īpaši nesaskata arī diskrimināciju — kamēr čigāns nav tuvāk iepazīts un saprasts, ka šīs tautības cilvēki var būt arī citādi, piesardzība esot saprotama un loģiska.
Lai arī pēc pases Antesa tautību noteikt vairs nav iespējams, viņš uzsver, ka joprojām būs tāds pats čigāns, kā līdz šim — pārstāvēs romu intereses viņiem veltītos pasākumos un dziedās čigānu tautasdziesmas koncertos. „Es negrasos apgalvot, ka neesmu čigāns. Es esmu! Kā teica mana tautiete aktrise Santa Didžus — asinsbalss sauc!”
Klejotājus — cietumā!
Dziesminieks Haralds Sīmanis nāk no Cēsu puses, kur ar Sīmaņu vārdu izsenis saista vienu no čigānu klana atzariem. Čigāni bijuši gan viņa vectētiņš, gan tēvs, tomēr pats dziesminieks „pēc papīriem” ir latvietis — tāpat kā viņa mamma. „Latviešiem skaitos čigāns, bet čigāniem — latvietis,” savu vietu tautību būšanās apraksta Sīmanis. „Čigāns pēc dabas ir klejotājs. Bet es esmu sociālisma bērns, un tajā laikā par klejošanu lika uz gadu cietumā. Tāpēc — kāds gan es varētu būt čigāns? Bet problēmas čigāniskā izcelsme man nav sagādājusi. Ar to viss bijis vislabākajā kārtībā,” atzīst muzikants.
Mūziķis Tomass Kleins ir pilntiesīgs čigāns arī pēc pases datiem. „Nē, problēmas man tas nav sagādājis. Ja nu vienīgi skolas laikā, kad šis vārds tika izmantots, apsaukājoties bērnu starpā. Nedomāju, ka čigāns būtu sliktāks par latvieti, un otrādi. Taču, ja kāds tā uzskata un tautību „čigāns” izmanto kā pārmetumu gadījumā, ja citādi nevar atrast piekasīšanās iemeslu, viņš ir vienkārši stulbs… Stulbenis ir tas, kurš otru apvaino tautības dēļ,” ir pārliecināts Kleins.
Ar zilu aci
Dziedātājs Dzintars Čīča ir čigānu atvase, taču arī viņa pasē tautības ieraksta vietā ir tukša ailīte. „Negribētu būt ne latvietis, ne kādas citas tautības pārstāvis, jo lepojos ar to, ka esmu čigāns. Taču pasē neierakstīju neko, jo nezinu, kam tas vajadzīgs. Pat īpaši nemāku paskaidrot, kāpēc,” bilst Čīča.
Viņš neslēpj, ka savas tautības dēļ bieži ticis iejaukts konfliktos, kas ne reti beigušies ar kautiņiem un zilu aci. Taču nu viņam Talsos esot tikai draugi un čigāniskās izcelsmes dēļ nav jāaizstāvas. „Katrā tautā vienmēr var atrast riebīgus cilvēkus. Bet tas nenozīmē, ka tauta slikta,” teic dziedātājs.
Ieva Valtere / Foto: Jānis Mednis, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
