Seksīgās dvīnes pamet vecākus

Tā nu nesen Ana un Katrīne ar savām drēbēm, datoriem un virtuves piederumiem pārcēlās uz studijas tipa dzīvokli, kurā virtuve apvienota ar istabu. „Remontu jaunajā miteklī nevajadzēja, jo brālēns jau bija paguvis visu stilīgi iekārtot. Dzīvoklītis ir maziņš, bet mēs abas neesam lielas, tāpēc platības mums pilnībā pietiek. Arī vienu gultu varam draudzīgi sadalīt. Tikai balkonam nepieciešams remonts. Ļoti labi jūtamies, ka esam sākušas dzīvot atsevišķi no vecākiem, jo tagad mierīgi varam atgriezties mājās no vēlajiem nakts koncertiem un nav vecākiem jāstāsta, kā mums ir gājis,” par pirmo savu mitekli priecājas Katrīna.

Meiteņu vecāki gan sākotnēji satraukušies, kā atvasēm vienām veicas ar saimniecību. „Kad sākām dzīvot patstāvīgi, vecāki mums zvanīja vai katru dienu un uztraucās, vai ar mums viss kārtībā. Mamma nāca arī ciemos — neesam jau tālu no vecākiem, mūsu dzīvokļi atrodas blakus mājās. Pēc mammas viesošanās mūsu dzīvoklītī parādījās jaunas glāzītes, paklājs, arī mammas gatavotās kotletītes un suši. Viņai bija svarīgi, lai mums dzīvoklī nekā netrūktu. Un tad mīļi palūdzām, lai mamma beidz mūs apgādāt, skaidrojot, ka pašas zinām, kas mums nepieciešams. Ar katru no vecākiem mums ir pilnīgi atšķirīgas attiecības: mamma mums ir stingra, un mēs viņu respektējam, bet tētis ir kā labs čoms, ar kuru var pakauties un jokoties,” skaidro Ana.

Māsas nedala pienākumus virtuvē

Uzsākot patstāvīgu dzīvi, māsām nu pašām gan jāmazgā drēbes, gan jāgatavo ēst. „Dzīvojot pie vecākiem, man ļoti nepatika mazgāt traukus, tas bija viens no nepatīkamākajiem pienākumiem. Bet tagad esmu ar to samierinājusies un sapratusi, ka ne tikai Anai trauki jāmazgā,” atzīst Katrīna. Taču pie plīts, gatavojot sev maltīti, abas māsiņas rosās kopā. „Mums vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Nekad negatavojam kaut ko ikdienišķu. Kartupeļi, mērce un kotletes nav domātas mums. Lai gan jāatzīst, ka pēdējā laikā ne tikai brokastīs, bet arī citās ēdienreizēs ēdam kukurūzas pārslas ar pienu, jo nav laika stāvēt pie plīts,” atzīstas Ana.

Un Katrīna piebilst: „Pie mums dzīvoklī jau paciemojušies draugi. Viņus vienmēr cenšamies pabarot, jo mums svarīgi, lai draugi, kas pie mums atbraukuši, vienmēr būtu paēduši, jo tikai paēdis cilvēks ir laimīgs!”

Īri un elektrību maksā no nopelnītā honorāra

Abas māsas smejas, ka jaunajā dzīvoklī sanāk uzkavēties vien pāris stundu diennaktī, jo pēdējā laikā dienas ir ļoti noslogotas. „Pat ja esam pēc koncerta gulējušas trīs stundas, katru dienu braucam uz Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, kur studējam audiovizuālo mākslu. Darbu ir daudz — mēģinājumi, koncerti, šovs... Bet šis piesātinātais laika posms vienkārši ir jāiztur. Esam jau pieradušas pie lielā skrējiena, un, ja kādu vakaru mums ir brīvs, sēžam dzīvoklī un domājam, ka ar mums kaut kas nav kārtībā. Reti jau sanāk tādas brīvdienas. Pirms kāda laika muzicējām uz prāmja „Tallink”, un nedēļu mūsu mājvieta bija prāmja kajīte. Tāpēc priecājamies, ka varam arī padzīvot dzīvoklī. Ja gadās atbraukt naktī mājās no darba, vienalga, pirms dodamies gulēt, obligāti sakārtojam istabu, lai no rīta ir patīkami mosties un redzēt, ka viss ir kārtīgs,” skaidro Ana.

Dvīnes nebeidz priecāties par jauno dzīvi pirmajā abu īrētajā dzīvoklī. „Jau esam izplānojušas, kā dekorēsim dzīvokli uz Ziemassvētkiem. Istabas stūrī būs neliela eglīte ar zelta krāsas rotājumiem,” jūsmo māsas un atzīst, ka viņām gribas būt patstāvīgām.. „Tāpēc daudz strādājam, neatsakāmies no koncertiem, arī korporatīviem pasākumiem, lai pašas varam samaksāt visus rēķinus — dzīvokļa īri, gāzes un elektrības ikmēneša maksājumus, kā arī nopirkt pārtiku un apģērbu. Naudiņas mums pietiek, un sevi īpaši neierobežojam. Taupām finanses, lai varam nākotnē ierakstīt gan savu videoklipu, gan debijas albumu. Jūtamies lepnas, ka varam dzīvot pieaugušo dzīvi. Vairs neesam atkarīgas no vecākiem, un mums viņi nav jāapgrūtina. Vecāki, audzinot un skolojot mūs, ir ieguldījuši lielu darbu un naudu, viņi mums neko nav žēlojuši, jūtamies ļoti labi, ka vairs nav jāņem no viņiem naudiņa,” atklāj Katrīne.

Santa Sergejeva/Foto: Mārtiņš Purviņš