Bolīvijas kokas lapu vācēji ik dienas lidinās 200 metru augstumā. VIDEO

Šķiet, pašiem pārgalvjiem pirms vairāk nekā 50 gadiem izveidotie trošu ceļi nesagādā ne mazāko problēmu. Iespējams, tādēļ, ka viņi pie tām ir pieraduši, bet varbūt tādēļ, ka paši atrodas nemitīgā kokas lapu reibonī.

„Mēs traucamies ātrāk par astronautiem”, tv kanālam Al Jazeera stāsta kāds no zemniekiem. Pirms trošu ceļu izveides cilvēkiem nācās mērot vairāk nekā stundu garo ceļu pāri ielejai, nesot mugurā smagās un neērtās paunas ar kokas lapām, mandarīniem un citām lietām.

Kopš trošu ceļu izveides ceļa mērošana aizņem vien pusminūti. Un ja kādam sākotnēji arī bija bailes no augstuma, šo problēmu lieliski atrisina kokas lapu košļāšana. Šīs lapas ir viena no galvenajām kokaīna sastāvdaļām.

Jungas ielejas iedzīvotājiem kokas lapu vākšana ir galvenais ienākumu avots. Trīs lieli maisi lapu maksā aptuveni 180 ASV dolārus. Lielākā daļa lapu pēc tam nonāk laboratorijās, kur tiek ražots un vēlāk pārdots kokaīns.

Ideja par trosēm savulaik ienākusi prātā 72 gadus vecajam Donam Ignacio, kurš tās izmanto jorpojām. Viņš vēlējās ātrāk šķērsot ceļu starp ielejām. Jungas ielejā viņš ieradās 1955.gadā un trošu ceļi tapa neilgi pēc tam. Kopš tā laika troses ne reizi nav mainītas, bet to izmantotāji nešaubās par to stiprumu.

Kopumā trošu izmantošana letāli beigusies vismaz trim cilvēkiem, kas steigā nepienācīgi nodrošinājušies un rezultātā nokrituši bezdibenī. Šī iemesla dēļ vietējā zemniece Marija ir viena no tiem cilvēkiem, kas izvēlas tālo un sarežģīto ceļu mērot kājām. Viņas vīrs pirms vairākiem gadiem nokrita no 200 metru augstumā nostieptās troses un nomira, iekrītot upē.

Viņas jaunais draugs stāsta, ka pārsvarā pieāķēšanās trosēm notiek steigā un var gadīties aizmirst par drošību un tad brauciens var beigties ar nāvi. Daži troses salīdzina ar krievu ruleti.