Centieni vienoties par naftas izpētes noteikumiem atduras pret Ekonomikas ministrijas cinismu

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pēdējās nedēļas laikā ir saspīlētas attiecības starp Ekonomikas ministriju un ogļūdeņražu (naftas) meklētājiem, kuri uzskata, ka valsts vēlas iznīcināt naftas iegulu izpēti un iespējamo ieguvi Latvijā, izstrādājot uzņēmējiem nedraudzīgu ogļūdeņražu meklēšanas noteikumu regulējumu.

BOIIA pārstāvjiem arī pirmdien, 13.janvārī, neizdevās panākt EM izpratni par reālo izpētes procesu norisi. Līdz pēdējam brīdim cenšoties panākt saprātīgus, izlīdzsvarotus un izpildāmus nosacījumus, asociācijas biedri atkārtoti aicināja EM iedziļināties viņu pārziņā esošās nozares specifikā un ieklausīties zemes dzīļu izpētes praktisko ekspertu un zinātnieku argumentos, kā arī piedāvājot citu valstu pieredzi, paziņojusi BOIIA.

Dienu pirms plānotās Noteikumu projekta izskatīšanas valdībā izdevās vienoties par tikšanos, kurā no EM pārstāvju izturēšanās varēja noprast, ka saskaņošanas procedūra ir formalitāte un lietas būtībā neviens iedziļināties negrasās. Par to liecināja gan intereses trūkums par uzņēmēju pieredzi un apsvērumiem, kuri balstīti praktiskā pieredzē vairāku gadu garumā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā veicot izpēti un eksperimentālo ieguvi. Bet savulaik valsts zemes dzīļu politikas veidošanā iesaistītā profesionāļa – Dr. Geol. Aristīda Freimaņa skaidrojumi sastapās ar klaju ignoranci.

Saskaņošanas sapulcē piedalījās arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Edmunds Stankevičs, uz kura jautājumu – kam īsti tiek rakstīti noteikumi, ja tie neļauj turpināt strādāt nozares uzņēmumiem, ministrijas atbilde bija ciniski atklāta, uzsverot, ka nevienā nozarē, tajā skaitā arī ekonomikā, noteikumi netiek veidoti uzņēmējiem. Pie šādas atziņas nostiprinājās pārliecība, ka vienīgais cēlonis tik atklāti vienpusējai pieejai ir kāds „rīkojums no augšas”.

Mistiskās „sabiedrības intereses”

Jau ne reizi ir dzirdētas atsauces uz odiozā uzņēmēja Ulda Pumpura savulaik presē izteiktajiem komentāriem, kuros viņš skaidri atzīst savu ietekmi Ekonomikas ministrijā, kurai esot uzdevis nepieļaut Gudenieku projekta virzību. Šo pašu apsvērumu – „lai neizsūknē kaimiņa naftu” absurdo noteikumu pamatojumam medijos izteicis arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sigita Poželaite, Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes locekle teic: „Jau ilgstoši ministrija demonstrē savu nespēju izstrādāt reāliem darba apstākļiem piemērotus noteikumus, bet iepriekšējie noteikumi spēku ir zaudējuši. Ministrijas sapulcēs netiek pieaicināti vai tiek ignorēti uzņēmumi, kuri jau strādā ogļūdeņražu izpētes jomā, arī centieni šos jautājumus lemt steigā neliecina neko labu. Kopumā rodas iespaids, ka ministrijai dots uzdevums nepieļaut jebkādu darbību naftas izpētē Latvijā, ko tā spītīgi pilda, bet pamatot savus piedāvājumus nespēj, aizbildinoties ar „sabiedrības interesēm” . Nav skaidrs, vai šī sabiedrība ir kādi konkrēti pilsoņi, vai gluži vienkārši birokrātijai ērts attaisnojums.”

Asociācija jau informēja, ka pērnā gada pašā nogalē, 19. decembrī, BOIIA aizsāktajiem kopsaucēja meklējumiem sarunās ar EM par ogļūdeņražu izpētes un meklēšanas regulējumā ietveramām izmaiņām, kas nodrošinātu nepārtrauktību visā eksperimentālajā izpētes laikā, pēkšņi 6. janvāri regulējuma projekts tika skatīts bez solītajām izmaiņām. Ir dibināts pamats sagaidīt, ka ministrija centīsies izvairīties no šo punktu koriģēšanas nākamajā Ministru kabineta sēdē.

Ekonomikas ministrija nespēj norādīt nevienu pieaicinātu ogļūdeņražu ieguves speciālistu – praktiķi ar attiecīgu izglītību un pieredzi, kas būtu konsultējis gatavojot minētās nozares Ministru kabineta noteikumu projektu, no kā izriet, ka projekts tapis tikai „uz papīra”. Tas nav pieļaujams tik komplicētā un investīciju apjomīgā nozarē, uzsver BOIIA. Saskaņā ar pašreiz valdības noteikumu projektu sauszemes licenciātiem nebūs iespējams veikt tehnisko projekta realizāciju, kā arī izpildīt pašas Ekonomikas ministrijas apstiprināto minimālo izpētes programmu esošajiem licenciātiem sauszemē. BOIIA ministrijai joprojām piedāvā uzklausīt priekšlikumus un skaidrojumus no ogļūdeņražu ieguves speciālistiem ar atbilstošu izglītību un starptautisku praktisku pieredzi tieši šo dabas resursu ieguves jomā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts laikrakstā „Dienas Bizness” 14. janvārī skaidro, ka ierobežojumus noteikts nepieciešams, lai komersants neizsūknētu kaimiņa zemju dzīlēs esošos resursus. Jautājums: vai šāds apsvērums varētu būt saistīts ar publiski paustajiem Gudenieku pagastā teritorijas uzpirkušā uzņēmēja Ulda Pumpura draudiem kavēt konkurējoša naftas izpētes projekta virzību (tai pašā laikā pašam neveicot nekādas darbības, lai paša spēkiem veiktu dzīļu izpēti)? Savulaik Pumpurs kādā intervijā ir teicis: „... biznesā vienmēr ir jādalās…”.    

Naftu Latvijā jau atrada pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados

Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija ir izveidota ar mērķi veicināt ogļūdeņražu izpēti un ieguvi Latvijas Republikā; aizsargāt un pārstāvēt savu biedru intereses un tiesības attiecībās ar valsts un pašvaldības institūcijām; piedalīties likumdošanas un normatīvo aktu izstrādāšanā, to savstarpējā saskaņošanā un tālākā pilnveidošanā; aizsargāt, realizēt un popularizēt asociācijas biedru intereses, kuras saistītas ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi Latvijas Republikā; nodrošināt informācijas pieejamību par likumdošanas izmaiņām un citām aktivitātēm, kuras saistītas ar ogļūdeņražu izpēti un ieguvi; veicināt asociācijas biedru darbinieku profesionālās sagatavotības celšanu; veicināt sadarbību ar citām radniecīgām organizācijām Latvijā un citās valstīs.

Ogļūdeņraži, kas plašāk pazīstami kā naftas izejviela, Latvijā tika atrasti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet to rūpnieciska ieguve nav notikusi, jo padomju laikā krājumi tika atzīti par nenozīmīgiem, salīdzinot, piemēram, ar Sibīrijas atradnēm. Naftas ieguves tehnoloģija ir strauji progresējusi, un tagad iespējama arī salīdzinoši nelielu iegulu izstrāde.