Ātrie kredīti turpina gandēt cilvēku dzīvi. Saeima muļļājas ar nozares sakārtošanu

Iedzīvotāji, nespēdami atdot naudu vienai kredītfirmai, aizņemas nākamajā, lai pagarinātu atdošanas termiņu pirmajā kompānijā un nonāk milzīgos parādos. Atbildīgās iestādes un politiķi pirms gada nāca klajā ar paziņojumiem, kas notiekošo salīdzināja ar augļotāju biznesu un solīja virkni izmaiņu likumos. Taču pašas būtiskās izmaiņas iestrēgušas pie atbildīgās Saeimas komisijas, vēsta Latvijas Radio raidījums „Krustpunktā”.

Pirms gada Latvijas Radio stāstīja par Ainu Šeremetjevu, uz kuras dēla Viktora vārda bija noformēts ātrais kredīts. Krāpnieki izmantoja, ka puisim ir attīstības traucējumi un tā vietā, lai ar viņu noslēgtu darba līgumu, uz viņa vārda noformēja ātro kredītu. Tagad šo lietu izmeklē policija, bet gada laikā nekas nav mainījies.

Kriminālprocess turpinās, joprojām kredītu piedzinēju firma mēģina atgūt 815 eiro. Katru otro dienu zvana, jo firma vivus.lv parādu nodevusi piedzinējiem. Policija Šeremetjevu aicina rakstīt iesniegumu pret piedzinējiem, ka tie nodarbojas ar nepamatotu naudas izspiešanu.

Tāpat arī tika stāstīts par Sandru, kuras dēls bijis parādā vairākām kompānijām. Atsevišķi kredīti palielinājās pat par pieciem latiem dienā. Līdz beidzot Sandra pārdeva visu, ko varēja pārdot, un norēķinājās.

Šie ir tikai pāris no daudziem desmitiem, pat simtiem gadījumu, kas cilvēkus iedzinuši lielās problēmās. Viena daļa kredītu ķīlnieku izķepurojušies, bet citi pēc norēķināšanās tikuši pie jauniem kredītiem.

Nebanku asociācijas solījumi tikai skaisti vārdi

Kad problēma par ātrajiem kredītiem izgaismojās, iesaistījās Nebanku kredītdevēju asociācija, kas pārstāv 12 no 16 firmām. Tā rosina aprobežoties ar pašregulāciju. Asociācijas vadītāja Baiba Fromane „Krustpunktā” stāsta, ka viens no galvenajiem paveiktajiem darbiem ir savstarpējā apmaiņa ar informāciju starp asociācijas biedriem, vai cilvēks jau kaut kur nav aizņēmies naudu, lai izvairītos no problēmām ar kredītu atmaksu.

Ir izveidots kredītu lieguma saraksts. Cilvēks var lūgt iekļaut savu vārdu tajā, lai kādu laiku kredītu viņam nepiešķir. Bet informācijas apmaiņa starp kreditoriem attiecas tikai uz asociācijas biedriem. It kā pārējās kompānijas esot paziņojušas, ka arī rīkosies pēc vislabākās sirdsapziņas. Lai gan ne vienmēr tā notiek.

Kāds kungs stāsts, kā pagājušajā gadā cīnījies ar dēla kredītiem desmit firmās. Dēls, ņemot otru kredītu, cerējis atdot pirmo, bet spējis vien pagarināt atmaksas termiņu. Ņemot trešo, parādā bija jau trim firmām. Līdz iesaistījies tēvs, kas vienojies par atmaksas grafikiem. Tagad vīrietis teic, ka viss sācies no jauna. Neraugoties uz milzīgiem parādiem, dēlam atkal iedots kredīts.

Jau 2013. gada vasarā bija jūtams, ka sākotnējās ieceres par ātro kredītu biznesa sakārtošanu ir iestrēgušas. Kredīta devēji atbalstu gūst Darba devēju konfederācijā un Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas apgalvo, ka nedrīkst iznīcināt nozari. Saeimas Tautsaimniecības komisijā bez izskatīšanas atrodas iecere, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām jābūt samērīgām un piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Tā plānots aizsargāt kredīta ņēmēju, kā vājāko līguma slēdzēja pusi, un mērķis ir nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu. Pret šādu ieceri pretojas ne tikai naudas aizdevēji, bet arī atsevišķi deputāti.

Joprojām parlamentā atrodas arī priekšlikumi par nokavējuma procentu ierobežošanu. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta juriskonsults Didzis Brūklītis nespēj atbildēt, kad šīs svarīgās ieceres skatīs. Saeimā Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka tuvākajos mēnešos diskusijas par priekšlikumiem varētu atsākties.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa bilst, ka nav vēl pieejami dati, vai pirmās izmaiņas nosacījumos situāciju uzlabojušas. Taču pērnā gada pirmā pusgada dati liecina, ka kredītu apjoms, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem, bijis lielāks.

Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA