Krievijas eksperts: tranzīta pieaugumam maršrutā Ķīna-Eiropa ir vairāki šķēršļi
Tranzīta apjomu pieaugumu dzelzceļa maršrutā Ķīna-Eiropa patlaban kavē vairāki neatrisināti jautājumi, atzinis "Krievijas dzelzceļu" viceprezidents Salmans Babajevs, ziņo portāls "RZD Partner".
Piemēram, tranzīta attīstību traucējot sarežģītā mijiedarbība starp dažādiem transporta veidiem, nepilnīga tehnoloģija attiecībā uz pavadošajiem dokumentiem, vienota pārvadājumu dokumenta neesamība, kā arī caurspīdīgu tarifu likmju trūkums un sarežģītas muitošanas procedūras.
Dzelzceļa tranzīts kļūtu pievilcīgāks, ja tiktu veikti organizāciju optimizējoši pasākumi. Babajevs norādījis, ka būtisks ir atbalsts Eiropas-Āzijas pārvadājumu integrācijai: nacionālo normatīvo aktu savietojamība, administratīvo procedūru vienkāršošana, diskriminējošu maksājumu likvidēšana. Tāpat būtiski esot palielināt tranzīta produktivitāti un samazināt izmaksas, labāk izmantojot ritošo sastāvu, kā arī saskaņot tarifu un nodevu politiku.
Kā ziņots, Ķīnas kravu transportēšana uz Eiropu pa tranzīta koridoru caur Latviju ir viens no virzieniem, kuru cenšas attīstīt tranzītbiznesā iesaistītie. Jaunā tranzīta koridora tālākās iespējas un attīstība tiks pārrunāta arī augsta līmeņa starptautiskajā konferencē par savienojumiem starp Ķīnu un Eiropas Savienību, kas notiks jūnija sākumā Rīgā un kurā plānojis piedalīties arī Ķīnas transporta ministrs.
Ķīnas vēstnieks Latvijā Jangs Guocjangs norādījis, ka Latvijai ir labas iespējas kļūt par svarīgu transporta un loģistikas daļu koridorā starp Eiropu un Ķīnu. Viņš skaidroja, ka Latvijai ir perfekts ģeogrāfisks izvietojums. Tāpat viņš norādīja, ka nav iemesla, kāpēc Ķīnas uzņēmēji nebūtu ieinteresēti Latvijā, kura ir tuvu preču patēriņa tirgum.
