"Google": paies laiks, līdz ieviesīs sistēmu personu datu izdzēšanai tiešsaistē
ASV interneta milzis "Google" piektdien paziņoja, ka varētu paiet vairākas nedēļas, līdz tiks atrasts veids, kā izpildīt Eiropas Savienības ( ES) augstākās tiesas otrdien pieņemto negaidīto spriedumu, ka indivīdiem ir tiesības prasīt no "Google" izdzēst personas datus, kas atrodami kompānijas populārajā tiešsaistes meklēšanas pakalpojumā.
Tādu komentāru "Google" sniedza pēc tam, kad saņēma neskaitāmas prasības no cilvēkiem, kas vēlējās, lai no tiešsaistes meklējumu rezultātiem tiktu izdzēstas saites uz vietnēm, kur pausta informācija par kādām viņu darbībām vai kritika.
"Google" neatklāja detalizētu informāciju par prasībām, bet tiešsaistē tika vēstīts, ka tās iesniedzis kāds pedofils un politiķis, kas vēlējās, lai no globālā tīmekļa meklējumu rezultātiem pazūd informācija par viņu pagātnes rīcību.
ES Tiesas spriedums radījis bažas par cenzūru tiešsaistē un to, kā tiešsaistes meklēšana darbojas dažādās valstīs. Bažas pastāv arī par to, ka tāda meklējumu rezultātu dzēšana kaitēs pētniecisko žurnālistu darbam.
Lēmuma izpildi sarežģī dažādu valodu izmantojums un nepieciešamība izskatīt prasījumus, lai noteiktu, vai konkrētās informācijas izņemšana no meklējumu rezultātiem patiešām atbilst sabiedrības interesēm.
Jau vēstīts, ka izskatot Spānijas pilsoņa iesniegtu sūdzību, ES Tiesa paziņoja, ka indivīdiem ir tiesības, lai noteiktos apstākļos "par viņiem aizmirstu", ja personas dati kļūst novecojuši vai neprecīzi. Jo īpaši tas attiecināms gadījumos, kad dati "ir neatbilstoši, neprecīzi vai vairs nav spēkā, vai arī tiek pārkāpts mērķis, kuram tie tika izveidoti, un saistībā ar to, ka ir pagājis ilgs laiks".
Spriedums balstīts uz secinājumu, ka atbilstoši pašreizējām Eiropas Savienības tiesību normām "interneta meklētāja operators ir atbildīgs par personas datu apstrādi, ko tas veic".
"Google", kas dominē pasaules interneta meklētāju tirgū, iepriekš bija uzsvērusi, ka ir atbildīga tikai par informācijas atrašanu.
Otrdienas ES Tiesas spriedums ir pārsteigums, jo pērn tiesas augsta ranga jurists uzstāja, ka "Google" nav atbildīga par vietnēs atrodamajiem datiem, kas nonāk meklētāja rezultātos, un ES pilsoņiem "nav tiesību tikt aizmirstiem" digitālajā pasaulē.
Tika uzskatīts, ka līdzīgu viedokli savā spriedumā paudīs arī ES Tiesa.
Spriedums ir par Spānijas pilsoņa lietu, kurā viņš vērsās ES Tiesā, jo personas dati par viņa iesaisti parāda atgūšanā turpināja parādīties Spānijas laikraksta tiešsaistes versijā ilgi pēc tam, kad tiesiskais strīds tika atrisināts par labu prasības iesniedzējam.
Spānijas datu aizsardzības aģentūra AEPD atklāja, ka laikraksts nav vainīgs, jo publicēšanas brīdī informācija bija pareiza. Tomēr tā lūdza "Google" izdzēst informāciju no sava meklētāja rezultātiem.
Kad "Google" apstrīdēja tādu lēmumu, Spānija vērsās ES Tiesā ar lūgumu izskaidrot jautājumu.
ES tieslietu komisāre Viviana Redinga 2012.gadā ierosināja, ka " tiesības tikt aizmirstiem" ir jāiekļauj ES tiesību normās par datu aizsardzību, lai tās atbilstu bažām, ka tiesību normas neattīstās atbilstoši tehnoloģiju attīstībai.
Personas datu aizsardzības jautājums kļuva īpaši aktuāls, kad tika atklāta plaša ASV izlūkošanas programma, kas ietver pilsoņu visā pasaulē izspiegošanu.
