Februārī gada inflācija palielinājās līdz 3,3%
Vidējais cenu līmenis š.g. februārī bija par 3,3% augstāks nekā 2016.g. februārī , kas ir augstākā novērotā gada inflācija kopš 2012.gada. Tik augstu inflāciju pārsvarā noteica cenu pieaugums pārtikas precēm un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kuru devums inflācijā bija attiecīgi 1,45 un 0,87 procentpunkti. Paredzams, ka nākamajos mēnešos gada inflācija tomēr nepārsniegs 3% robežu.
Cenu pieaugums š.g. februārī ir fiksēts visās pārtikas preču kategorijās, cenām pieaugot par 6,1%. Jāsaka, ka pārtikas cenu kāpums ir vērojams arī pasaules tirgos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenu indekss š.g. februārī turpināja kāpt, uzrādot 17,2% gada pieaugumu. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un to ierobežotie krājumi. Tomēr cenu līmenis neapstrādātai pārtikai pasaules tirgos vēl joprojām zemāks nekā 2014. gadā, kad uzsākās straujš cenu samazinājums. Tādējādi arī Latvijā neapstrādātās pārtikas cenas varētu pieaugt un tas būtu labvēlīgi Latvijas zemniekiem, kaut gan kopumā pārtikas cenu līmenis Latvijā jau ir sasniedzis vēsturiski augtāko līmeni, un to tālākais kāpums būs visai ierobežots pirktspējas dēļ.
Pērn energoresursu cenu kritums pasaules tirgos nodrošināja zemu vidējās inflācijas līmeni Latvijā. Kā arī bija gaidāms, naftas cenu kāpums šogad jūtami ietekmē degvielas cenu pieaugumu Latvijā. Š.g. februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu degvielas cena pieauga par 18.8% . Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī ( 55 ASV dolāri par barelu) , tad varētu sagaidīt, ka aptuveni gada vidū degvielas cenu pieaugums varētu apstāties.
Pārējo preču un pakalpojumu cenu ietekme uz gada inflāciju bija mazāka. No tām lielāko ietekmi deva ar mājokli saistītās un telekomunikācijas pakalpojumu cenu izmaiņas. Tā ar mājokli saistīto cenu gada pieaugums februārī bija 1,7%, ko palielinošā virzienā ietekmēja ūdensapgādes tarifu pieaugums 2016.g. jūlijā, bet samazinošā virzienā -gāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājums, ko savukārt joprojām noteica zemā iepriekšējo deviņu mēnešu vidējā gāzes cena. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos.
Savukārt sakaru cenas pieauga par 6,2%, palielinoties tālruņu iekārtu un telekomunikāciju pakalpojumu cenām. Iespējams ,ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas ietekmē gaidāmās izmaiņas ES regulējumā , kas paredz sākot ar 2017.g. jūniju vienādot viesabonēšanas tarifus ar tiem, kurus telekomunikāciju operatori nodrošina savās mītnes zemēs.
