Jauns eksperiments! Sirds vitamīni cienījama vecuma dzinējam
Kā gan savādāk uzzināsim, kas mums ir labs un, kas ne pārāk? Tikai un vienīgi pabakstot ar pirkstu un pārliecinoties. Tieši to mēs arī darām ar daudz un dažādām lietām.
Nevienam smiekli nenāk, raugoties, kā gados vairs ne jauns cilvēks stiepj smagas somas, tāpēc, ka mazdēlam rokas aizņemtas ar cigareti un alus skārdeni, kāpj devītajā stāvā, jo sabojājies lifts un stāv kājās sabiedriskajā transportā, jo visi jaunieši pēkšņi iegrimuši dziļā miegā.
Nevajadzētu ķiķināt arī par cienījama vecuma braucamlīdzekļiem. Arī tie ne sava prieka pēc jau divdesmito gadu vizina savu saimnieku, neskatoties uz nodilušiem gredzeniem un pārakmeņojušiem eļļas blīvslēgiem. Kāds tur brīnums, ja, uzsākot kustību, izsprūk zils dūmu mutulis?
Tomēr neapraksi taču savu četru riteņu draugu vēl dzīvam esot. Tā nu dažādas eļļas piedevas lūkojot, nonācām līdz Stokker durvīm un pamanījām kaut ko, kas mums varētu būt noderīgs. Eļļa speciāli vecā kaluma automobiļiem. Pat varbūt ne tik daudz vecajiem, cik labi nobrauktiem, jo domāta tiem dzinējiem, kam noskrējiens pārsniedzis 100 000 kilometru.
Talkā tika ņemts jau labi pazīstamais eksperimentu auto Alfa Romeo 146 ar 2,0 TS 150 zirgspēku dzinēju un 230 000 kilometru nobraukumu. Ko nu slēpt, kāds dūmu burbulis jau arī šim auto nav nekas sveš. Tāpēc devāmies pie pazīstama meistara ar Alfa Romeo un Valvoline eļļas kanniņu padusē.
Viss notiek gluži vienkārši. Vispirms iztecinam līdz pēdējai pilītei dzinējā esošo eļļu. Tad ņemam dzinēja skalotāju. Jebkurš sevi cienoš meistars zinās, kas tas ir un ko ar to jādara. Tiesa gan, ne visi to piedāvā, jo tas aizņem zināmu laiku un par to nevar neko prātīgu nopelnīt.
Tad ņemam lielo pudeli Valvoline Max Life un lejam, cik nu ražotājs kuram dzinējam noteicis. Mūsu gadījumā tie ir 4,7 litri, tāpēc piecu litru kanniņa ir tieši laikā. Vēl paliek, ja nu nākas papildināt nepieciešamo eļļas daudzumu.
Kāpēc tas viss būtu jādara? Lai ļautu sava automobiļa dzinējam vieglāk elpot! Eļļā ir piedevas, kas pirmkārt jau “atmērcē” laika gaitā sacietējušos blīvslēgus, kas samazina dzinēja dūmošanu un pasargā no eļļas zuduma. Otrkārt, eļļai pievienotās piedevas neļauj veidoties nogulsnēm. Un, pats par sevi saprotams, tiek uzlabota slīde jeb samazināta berze – kā nu kuram labāk tīk.
Esam nobraukuši nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem kilometru. Dzinējs nav kļuvis par desmit gadiem jaunāks. Nav jau tā, ka no dūmiem vairāk nav ne vēsts, tomēr to ir daudz mazāk.
Par jaudu gan nemākam teikt, jo tās mums jau tā bija pietiekami, taču degvielas patēriņš ir samazinājies aptuveni par puslitru uz simts kilometriem. Ņemot vērā, ka bākā var saliet 45 litrus, tad uz šo daudzumu divi litri paliek zāles pļāvējam.
Nu ko! Vēl viens eksperiments un vēl viena atziņa. Labāk biežāk nomainīt un izvēlēties savam dzinējam vispiemērotāko eļļu, kā pa litram pieliet katru nedēļu kaut ko, ko no tuvējās mucas var pasmelt. Kopsummā jau tik un tā sanāks lētāk. Ja vēl pierēķina potenciālās dzinēja remonta izmaksas…
Kasjauns.lv, Foto: Autodroms.lv
