"Freedom House": Interneta brīvība šogad samazinājusies

Interneta brīvība šogad mazinājusies 36 no 65 pētījumā aplūkotajām valstīm. Situācija Latvijā pētījumā nav apskatīta.

Pētījumā norādīts, ka vairākos gadījumos valdības izmantojušas NSA spiegošanas skandālu, lai attaisnotu kontroles pastiprināšanu pār interneta lietotājiem un apspiestu disidentus.

"Valstis pieņem likumus, kas leģitimizē esošās represijas un efektīvi kriminalizē opozīciju internetā," teikts ziņojumā.

Arvien biežāk cilvēki tiek arestēti par aktivitātēm internetā, interneta mediju izdevumi pakļauti arvien lielākam spiedienam cenzēt savu saturu vai arī rēķināties ar sodiem un privātie uzņēmumi sakaras ar jaunām prasībām nodot valdībām to interesējošo informāciju.

Pētījumā secināts, ka viszemākais interneta brīvības rādītājs ir Irānā, kurai cieši pa pēdām seko Sīrija, Ķīna, Kuba, Etiopija un Uzbekistāna.

Savukārt visaugstākie rādītāji ir Islandei un Igaunijai, kas atzītas par pilnīgi brīvām.

Par "daļēji brīvu" interneta brīvības jomā atzīta 31 valsts un 19 iekļautas "nebrīvo" kategorijā.

Tomēr interneta brīvības samazināšanās vērojama lielākajā daļā valstu.

No 2013.gada maija līdz 2014.gada maijam 41 valsts pieņēma vai ierosināja likumus, lai ierobežotu vai kriminalizētu vārda brīvību internetā vai paplašinātu izlūkošanu, norādīts pētījumā.

Kopš 2013.gada maija 38 no 65 pētījumā aplūkotajām valstīm dokumentēti aresti par politiska rakstura izteikumiem internetā. Galvenokārt šādi aresti notikuši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Pētījumā norādīts, ka dramatiski palielinājies arī spiediens uz interneta medijiem un notikuši uzbrukumi desmitiem žurnālistu, kuri atspoguļoja konfliktu Sīrijā, protestus Ēģiptē un Turcijā un situāciju Ukrainā.

Viskrasākā interneta brīvības samazināšanās vērojama Krievijā un Turcijā. Ievērojama lejupslīde konstatēta arī Ukrainā, Angolā un Azerbaidžānā, secināts pētījumā.

LETA