Cilvēki Latvijā Ziemassvētku pirkumiem netērēs vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina prognozes
„Ferratum Group” veiktajā Ziemassvētku barometra pētījumā ir salīdzināts Ziemassvētku patēriņš 15 Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs. Barometra sniegtie dati rāda, ka Latvijas patērētāji šogad Ziemassvētku pirkumiem tērēs tikpat vai mazāk nekā iepriekšējā gadā. Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kurā Ziemassvētku pirkumiem tiks tērēts vismazāk, salīdzinot ar citām valstīm, kuru patērētāji piedalījās pētījumā.
Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku tēriņiem atvēlēs vidēji 18% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem, kas ir aptuveni 190 eiro. Salīdzinājumam ar Baltijas valstīm – Igaunijas iedzīvotāji Ziemassvētku pirkumiem tērēs 30% no viena mēneša mājsaimniecības ienākumiem (aptuveni 290 eiro), bet Lietuvas patērētāji – 28% (aptuveni 210 eiro). Pētījums parāda, ka Austrumeiropas valstīs Ziemassvētku pirkumiem tērēs vairāk nekā Rietumeiropas valstīs. Visvairāk naudas Ziemassvētku pirkumiem tērēs Polijas, Čehijas, Slovākijas, Igaunijas un Rumānijas iedzīvotāji.
Lai gan iepirkties internetā kļūst aizvien populārāk, Latvijas iedzīvotāji priekšroku dot tradicionālām tirdzniecības vietām. Tikai 11% no Ziemassvētku pirkumiem Latvijas patērētāji plāno veikt internetā. Arī Igaunijas un Lietuvas patērētāji priekšroku dod pirkumiem tradicionālās tirdzniecības vietās – Lietuvā tikai 12% no pirkumiem plāno veikt internetā, bet Igaunijā – 9%.
Arī citās Eiropas valstīs patērētāji Ziemassvētku pirkumus lielākoties veiks tradicionālās tirdzniecības vietās – 65% pirkumu. Barometrs uzrādījis interesantu faktu, ka valstīs, kur mazāk naudas tiks tērēts Ziemassvētkiem salīdzinājumā ar pārējās Eiropas valstīm, pirkumi vairāk tiek veikti internetā. Aktīvākie pircēji internetā ir Nīderlandē (29%), Vācijā (19%) un Somijā (17%).
Latvijas patērētāji visvairāk naudu Ziemassvētkos tērēs, lai iegādātos saldumus un delikateses, rotaļlietas, dāvanu kartes, apģērbu un kosmētiku. Lietuvas patērētāji visvairāk naudu tērēs rotaļlietām, bet Igaunijas – grāmatām.
Eiropas valstīs Ziemassvētku patēriņš lielākoties saistīts ar dāvanu pirkšanu, nevis ar pakalpojumu un brīvdienu ceļojumu iegādi. Eiropas patērētāji nedaudz vairāk kā vienu piekto daļu no Ziemassvētku iepirkumu budžeta tērēs apģērbiem, bet otrais populārākais pirkumu segments ir rotaļlietas. Mazāk nekā 10% Ziemassvētku iepirkumu budžeta tiks tērēti kosmētikai, saldumiem, delikatesēm un elektroierīcēm.
44% no aptaujātajiem Latvijas patērētājiem atzina, ka viņiem nav nepieciešamas papildu finanses Ziemassvētku pirkumiem. Savukārt Igaunijā un Lietuvā pie šādas atziņas nākuši attiecīgi 36% un 43% patērētāju.
Vairāk nekā puse no aptaujātajām Eiropas valstu mājsaimniecībām sagaida, ka atgūs finansiālo līdzsvaru aptuveni divu mēnešu laikā pēc Ziemassvētkiem.
• Ziemassvētku barometrs tika veikts kā anonīma, standartizēta tiešsaistes aptauja, izsūtīta patērētājiem Ferratum tirgos, izmantojot e-pastu: Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Spānijā, Vācijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā un Bulgārijā.
• Aptaujā piedalījās aptuveni 1900 mājsaimniecību.
• Mājsaimniecību, kas piedalījās aptaujā, vidējie neto ienākumi ir 700 – 3000 eiro mēnesī.
• Respondentu vecums – no 21 līdz 65 gadiem, un 57% respondentu bija sievietes.
• Respondentiem papildus demogrāfiskiem datiem tika vaicāts par mēneša neto ienākumiem, cik daudz viņi tērēs Ziemassvētku pirkumiem, kāda veida dāvanas viņi pērk, cik daudz viņi iepērkas internetā un cik ātri respondenti sagaida finansiālā līdzsvara atgūšanu pēc Ziemassvētkiem.
• Aptaujām tika izmantota katras valsts attiecīgā valūta. Atbildes tika izlīdzinātas, lai atspoguļotu attiecīgo pirktspēju katrā valstī. Visas aptaujas atbildes bija anonīmas, un dalībniekiem netika piedāvāta atlīdzība par piedalīšanos aptaujā.
Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto
