Latviešu attieksme pret intīmprecēm kļūst veselīgi eiropeiska

„Tikko kā pieminēts vārds „sekss”, rodas problēmas,” atklāj Ilze Švāne, intīmpreču veikala „Sexy Style” īpašniece. Kavējoties atmiņās par to, kā viņas idejai savulaik likti pamati, Ilze stāsta, ka meklējot telpas, problēmu ar piedāvājumu nav bijis. Sarunas parasti bez sarežģījumiem nonākušas līdz pat līguma slēgšanai un tad, uzzinot par Ilzes nodomu ierīkot erotisko preču veikalu, telpu izīrētāji vienkārši pārtraukuši kontaktēties. „Viņi atklāti teica, ka nevēlas savā īpašumā biznesu, kas tirgo visādas erotiskās preces un seksa rotaļlietas,” stāsta Ilze. Un stāsts nebūt nav par deviņdesmito gadu sākumu, telpas meklētas 2011. gadā... Pēc ilga laika vietu veikalam izdevies atrast, nomainot veikala aprakstu no „erotisko preču veikals” uz „fantāzijas apģērbi un aksesuāri”.

Arī vecā Eiropa reizēm mēdz kaunēties

Idejas savam biznesam Ilze smēlusies, apciemojot vairākas Eiropas valstis. Pieredze saistībā ar veikaliem citās zemēs ir bijusi dažāda un ne vienmēr iedvesmojoša. „Par šo tēmu, protams, interesējos jau sen un esmu daudz ceļojusi pa Eiropu, pētot citu valstu situāciju un, ticiet vai nē, bet arī tur tas viss reizēm ir pagrīdē, tumsā un apslēpts tā, ka veicina negatīvo viedokli. Paviesojoties vairākās pilsētās, tomēr izdevās atrast arī daudzus piemērus, kas atbilst manai personīgajai vīzijai – radīt gaišu, tīru un savā ziņā elegantu vietu, ar pienācīgiem skatlogiem un apgaismojumu, lai cilvēks gribētu ienākt un iegādāties šīs preces.” skaidro Ilze. Viņas veikals piedāvā dažādu cenu kategoriju produktus. Ir iespējams iegādāties gan vienkāršus izstrādājumus, gan „dārgo plauktu”, kas būtiski atšķiroties kvalitātes un materiālu ziņā.

 „Mūsu mērķauditorijas vecums ir 35-60 gadi,” neslēpj Ilze, piebilstot, ka reizēm veikalā viesojas gan jaunāki, gan arī ļoti cienījama vecuma cilvēki. „Jaunieši virs 20 gadu vecuma parasti nāk ar vienkāršu ziņkāri par šīm lietām, bet bez nopietna praktiska nodoma uzlabot savu seksuālo dzīvi, jo tas viņiem šajā vecumā parasti nav nepieciešams. Vecāki pāri ierodas ar patiesu vēlmi uzlabot intīmo dzīvi. Tautībai un dzīvesvietai šeit gan nav nekādas nozīmes. Šīs lietas visdažādākajos veidos un aspektos mēdz interesēt visu gadagājumu cilvēkus,” apliecina Ilze.

Viņa arī novērojusi, ka veikalu gan vienatnē, gan pāros cilvēki apmeklē, cīnoties ar kautrīgumu, un reizēm nākas atnākušos vai iemaldījušos cilvēkus nomierināt un pamācīt. „Pie manis bija atnācis pārītis, un puisis mēģināja meiteni ieinteresēt pātagu klāstā. Meitenes reakcija bija diezgan histēriska – viņa puisim teica skaļu „Nē!”, apgalvoja, ka neļaus sevi sist un bezmaz vai rāva viņu ārā no veikala!”, stāsta Ilze, kas piesteigusies pārītim klāt un, kā pati saka, izstāstījusi „vienkāršu, nevardarbīgu fantāziju”, pēc kuras pārītis beidzot sācis atklāti apspriest viens otra intereses. Nākotnes plānos ietilpst arī biežāka „seksa semināru” vadīšana, kuriem, spriežot pēc Ilzes teiktā, jau šobrīd, neraugoties uz diezgan lielām cenām, apmeklētāju ir daudz. Komentējot nesenos šovbiznesa darboņa Mika Ozoliņa neveiksmīgos centienus apmācīt latviešus gan savaldzināšanas mākslā, gan „jaudīgā seksa tehnikā”, Ilze apgalvo, ka šai lietai nepieciešama pareiza pieeja: „Šīs tēmas jāmāk pareizi piedāvāt. Ļoti ceru, ka mūsu ideja nostrādās.”

Videosalonu „Labi” īpašnieks Nikolajs Veics ar pornogrāfisku materiālu un intīmpreču biznesu sācis nodarboties pirms 23 gadiem, kad viņa iepriekšējais bizness sācis lēnām brukt. „Ja man pirms šī visa kāds būtu prasījis, vai es ar ko tādu nodarbošos – es to pilnībā noliegtu!” saka uzņēmējs. „Bija problēmas arī šādu soli paskaidrot ģimenei. Bija ļoti smagi... Sieva teica: ja es tā turpināšu, viņa no manis šķirsies,” atceras Nikolajs, piebilstot, ka joprojām ir precējies un attiecības tomēr esot izturējušas.

Tāpat kā smaržas, ieteicams pirkt dzīvē

Salons „Labi” papildus seksa rotaļlietām piedāvā arī plašu pornogrāfisko filmu klāstu un, kā atklāj pārdevēja-konsultante Evija, par spīti interneta pornogrāfijas kalniem, cilvēki joprojām maksā naudu par DVD, kuros esot pieejams daudz kvalitatīvāks materiāls, turklāt pirms neilga laika kāds interesējies arī par videomagnetofonu kasetēm. Skaidrojot, kāpēc pretrunīgi vērtēto produkciju iegādāties reālā veikalā, nevis internetā, abi veikala pārstāvji nevilcinoties nāk klajā ar argumentiem: „Sakiet, vai smaržas jūs arī labāk pirktu internetā, nevis reālā veikalā, kur produktu iespējams labāk izprast? Salonā jums par jebkuru produktu paskaidros un uz jautājumiem atbildēs zinoši konsultanti.” Arī „Labi” pārstāvji apliecina, ka interese un pieeja seksam nav savienojama nedz ar tautību, nedz sociālo piederību. „Nāk tiešām dažādi cilvēki, protams, atšķiras viņu attieksme – cits ir kautrīgāks, cits drošāks. Tie bagātākie reizēm izvadā pārdevēju sev līdzi pa visu veikalu un beigās, neko nenopirkuši, pasaka, ka šeit ir par maz preču,” stāsta Evija. Vietējo gaume kopumā esot ļoti atšķirīga, bet atsevišķu cilvēku prasības – stingras un konkrētas. „Bieži ir tā, ka produkts kā tāds pilnībā apmierina, bet neder tā krāsa. Ja vibratoram ir jābūt zaļam, tad viņam ir jābūt zaļam, un klients kategoriski atsakās iegādāties ko citu!” smaida pārdevēja.

Internets izskauž pornokabīnes

Papildus lasāmvielai, videofilmām un seksa rotaļlietām, video salons jau izsenis piedāvājis arī iespēju pornogrāfiskos televīzijas kanālus ar visām no tā izrietošajām sekām skatīties īpašajās kabīnēs. Salona īpašnieks gan atzīst, ka pieprasījums šobrīd esot niecīgs: „Tā ir tāda aizejoša parādība. Jau pieminētais internets ar savu piedāvājumu tomēr nenoliedzami ir ietekmējis šo biznesa daļu.” Kabīnes darbojas pēc iepriekš apmaksāta laika principa. Klients iemet monētas un tad pavada tajā attiecīgo laika posmu. Mazākais iespējamais laiks ir piecas minūtes, bet citādi kabīnes izmantošanas laiks ir neierobežots. Kabīnēs pieejami vismaz 32 kanāli, kuri izvēlēti, lai pilnībā apmierinātu visdažādākās gaumes klientus.

Kopumā ar situāciju erotisko preču biznesā Latvijā Nikolajs vienmēr ir bijis apmierināts, tomēr būtiskus sarežģījumus radīs, viņaprāt, neizprotamais Rīgas Domes lēmums aizliegt intīmpreču veikalos tirgot pornogrāfiska satura materiālus, ja 100 metru attālumā no tirgotavas atrodas kāda no RD noteikumos minētajām iestādēm (piemēram, valsts, pašvaldību, ārstniecības, reliģiskās un izglītības iestādes). Situāciju sarežģī arī fakts, ka saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likumu šos materiālus bez aizlieguma var tirgot tādās plašai, dažādu vecumu publikai pieejamās vietas kā grāmatnīcas. Nikolajs uzskata, ka tā ir galēji aplama domāšana, jo tiek pieņemts, ka pornogrāfijas tirdzniecība speciāli iekārtotās vietās (intīmpreču veikalos, video salonos) rada lielāku kaitējumu nekā šādu materiālu tirdzniecība grāmatnīcās un kioskos.