"Google" iepazīstina ar mikroshēmu, kas 5 minūtēs risinātu uzdevumus, kuri mūsdienu superdatoriem prasītu prātam neaptveramu laiku

Vienkārši salīdzinājumam, pašlaik tiek uzskatīts, ka Lielais sprādziens, kā rezultātā radās Visums, notika pirms apmēram 13,8 miljardiem gadu.

Šī mikroshēma ir jaunākais sasniegums kvantu skaitļošanas jomā, kas cenšas izmantot daļiņu fizikas principus, lai radītu jauna veida ārkārtīgi jaudīgu datoru, vēsta BBC.

“Google” paziņoja, ka šī jaunā kvantu mikroshēma “Willow”, ietver principiāli jaunus sasniegumus un “paver ceļu noderīga, lielapjoma kvantu datora izstrādei”.

Tomēr eksperti norāda, ka šobrīd “Willow” ir drīzāk eksperimentāla ierīce, un līdz kvantu datora, kas būtu pietiekami jaudīgs plaša reālo problēmu klāsta risināšanai, radīšanai vēl paies daudzi gadi un būs jāiztērē miljardiem dolāru.

Kvantu datoru darbībā izmanto kvantu mehāniku, lai risinātu problēmas daudz ātrāk nekā tradicionālie datori, un pastāv cerības, ka kvantu datori nākotnē varēs ievērojami paātrināt sarežģītus procesus, piemēram, jaunu medikamentu izstrādi. 

Tomēr pastāv arī bažas par to iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, lai atkodētu sensitīvu datu aizsardzībā izmantotos šifrus. Februārī “Apple” paziņoja, “iMessage” tērzētavas sarunu aizsardzībai izmantoto šifru izstrādā tādu, lai to nākotnē nevarētu atšifrēt ar kvantu datoriem.

“Willow” mikroshēmu radījušās “Quantum AI” laboratorijas vadītājs Hārtmuts Nevens uzskata, ka to varēs izmantot praktiskajā sfērā, taču pagaidām atturas sniegt sīkāku informāciju. Viņš piebilda, ka komerciāliem lietojumiem paredzētā mikroshēma neparādīsies agrāk nekā šīs desmitgades beigās, un sākotnēji šie pielietojumi varētu būtu saistīti ar tādu sistēmu modelēšanu, kur ir svarīgi kvantu efekti. “Piemēram, tas ir aktuāli, kad runa ir par kodolreaktoru izstrādi, lai saprastu zāļu funkcionēšanu un farmaceitisko izstrādi, tas būtu aktuāli labāku automašīnu akumulatoru izstrādei un vēl daudziem citiem līdzīgiem uzdevumiem,” viņš sacīja. 

Nevens uzskata, ka “Willow” veiktspēja padara to par “līdz šim vislabāko izstrādāto kvantu procesoru”.

Tomēr Sari universitātes datorzinātņu eksperts, profesors Alans Vudvords norāda, ka kvantu datori būs labāk piemēroti noteiktu uzdevumu izpildei, salīdzinot ar pašreizējiem datoriem, taču tos neaizstās. Viņš arī aicina nepārspīlēt “Willow” sasniegumu vienā testā, jo “Google” izvēlējās problēmu, kas bija “speciāli pielāgota kvantu datoram”, un tas neparādīja “universālu paātrinājumu salīdzinājumā ar klasiskajiem datoriem”. Tomēr viņš atzīst, ka “Willow” nozīmē būtisku progresu, īpaši kļūdu korekcijas jomā.

Ļoti vienkāršoti izsakoties, jo noderīgāks kvantu dators, jo vairāk tam ir kubitu, tomēr šīs tehnoloģijas milzīga problēma ir kļūdu iespēja, un iepriekš šī tendence pieauga, palielinoties kubitu skaitam mikroshēmā. Jaunajai mikroshēmai ir 105 kubiti.

Tomēr “Google” pētnieki apgalvo, ka viņiem ir izdevies šo tendenci mainīt, un viņi izstrādājuši un ieprogrammējuši jauno mikroshēmu, lai kļūdu biežums visā sistēmā samazinātos, kad palielinās kubitu skaits. Nevens to raksturoja kā milzīgu sasniegumu, kas novērsa nopietno problēmu, ar ko šī joma ir saskārusies gandrīz 30 gadus. Intervijā BBC viņš to salīdzināja ar “lidmašīnu ar vienu dzinēju – tā lidos, taču divi dzinēji ir drošāk, četri dzinēji ir vēl drošāk”.

Profesors Vudvords uzskata, ka kļūdas ir nozīmīgs šķērslis jaudīgāku kvantu datoru izstrādē, un šis sasniegums ir “iedvesmos visus, kuri cenšas radīt praktisku kvantu datoru”.

Pašas “Google” speciālisti atzīst, ka praktiski noderīgu kvantu datoru izstrādei kļūdu līmenim būs jākļūst daudz zemākam nekā tam, ko demonstrē “Willow”.