Pētījums atklāj, kādiem skolēniem ir labākas datorprasmes

72% Latvijas skolēniem vecāki nav noteikuši digitālo ierīču lietošanas ierobežojumus skolas dienās, bet no mācībām brīvajās dienās šādu ierobežojumu nav 80% skolēnu.

Arī citās Ziemeļeiropas valstīs, piemēram, Somijā, Zviedrijā un Dānijā skolēnu īpatsvars, kuriem nav ierobežota ierīču izmantošana skolas dienās, pārsniedz 70%. Turpretim Azerbaidžānā, Taivānā, Grieķijā, Omānā, Kosovā, Rumānijā, Slovēnijā un Spānijā šo skolēnu īpatsvars ir mazāks par 50%.

16 no 30 valstīm, tostarp arī Latvijā, augstākas datorprasmes uzrādījuši skolēni, kuriem nav ekrānu lietošanas laika ierobežojumu. Lielākās atšķirības skolēnu sniegumā novērotas Kazahstānā, Portugālē un Azerbaidžānā - vismaz 20 punkti.

Pētījuma rezultāti tāpat uzrāda skolēnu datora lietošanas pieredzes ietekmi uz viņu sasniegumiem. Latvijā 62% skolēnu norādījuši, ka datorus lieto piecus gadus vai ilgāk. Šo skolēnu sniegums datorprasmju testā novērtēts ar vidēji 22 punktiem augstāk nekā skolēnu, kuru datoru lietošanas pieredze ir mazāka par pieciem gadiem.

Līdzīgi rezultāti novēroti arī algoritmiskās domāšanas testā - skolēnu sniegums atšķīrās par vidēji 30 punktiem. Īslaicīgāko datora lietošanas pieredzi ir norādījuši Azerbaidžānas, Kosovas un Kazahstānas skolēni, bet ilgāko - Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas skolēni.

Kā vēstīts, Latvijas skolēnu sniegums pētījumā novērtēts ar 509 punktiem, ieņemot septīto vietu 31 valsts vidū, liecina pētījuma pirmie rezultāti. Iegūto punktu skaits ir augstāks par dalībvalstu kopējo vidējo sniegumu 483 punktiem. Statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti ir Dienvidkorejas, Čehijas un Dānijas skolēniem.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi neatšķiras no Taivānas, Beļģijas, Portugāles, Somijas, Austrijas, Ungārijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas skolēnu vidējiem rezultātiem. Pētījumā, kas notika 2023. gada pavasarī, piedalījās ap 2700 Latvijas astoto klašu skolēnu. Latvijā pētījumā piedalījās pirmo reizi.

Skolēni apliecināja savas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes, zināšanas un kompetences, kā arī demonstrēja algoritmisko domāšanu, veicot praktiskus uzdevumus. Uz pētījuma aptaujas jautājumiem bija aicināti atbildēt arī skolotāji, skolas IKT koordinatori un skolu direktori.