Zviedrija un Norvēģija apsver pilnīgu pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem; tomēr tam ir būtisks risks
Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, tomēr bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.
Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.
Populāra sistēma
Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma “Swish”, kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012. gadā. Tā pieejama visur – no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzīgā norvēģu sistēma “Vipps”, kas 2022. gadā apvienojās ar Dānijas “MobilePay”. Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.
Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018. gadā prognozēja, ka līdz 2025. gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas, bet tagad šāda iecere šķiet pat riskanta.
Ja sāksies krīze vai karš
Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un tam sekojošais pārrobežu hibrīdkara un kiberuzbrukumu pieaugums licis pārdomāt šo jautājumu. Brošūrā “Ja iestāsies krīze vai karš”, kas novembrī tiek izsūtīta visām mājsaimniecībām Zviedrijā, Aizsardzības ministrija iesaka regulāri lietot skaidru naudu, glabāt mājās dažādu nominālu skaidras naudas krājumus vismaz nedēļai, arī gādāt, lai būtu piekļuve citiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, bankas kartēm un digitālajiem maksājumu pakalpojumiem.
“Jo dažādākos veidos spējat norēķināties, jo vairāk stiprināt savu gatavību,” teikts brošūrā. Valdība apsver likumdošanas izstrādi, lai aizsargātu iespēju par noteiktām precēm norēķināties skaidrā naudā.
Daudzi nespēj iepirkties digitāli
Pašlaik tirgotāji var darboties bez skaidras naudas, ja izvieto paziņojumus, kuros norādīti maksājumu veidu ierobežojumi. Skaidras naudas pirkumu īpatsvars Zviedrijas veikalos ir samazinājies no gandrīz 40% 2012. gadā līdz aptuveni 10% pēdējos gados.
Norvēģijas mazumtirdzniecības klientiem vienmēr bijušas tiesības norēķināties skaidrā naudā, taču šīs prasības ievērošana nebija kontrolēta, un pēdējos gados aizvien vairāk tirgotāju pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem, tādējādi liedzot iepirkties aptuveni 600 000 iedzīvotāju, kuriem nav piekļuves digitālajiem pakalpojumiem.
Norvēģijas valdība vasarā noteica, ka mazumtirgotājiem var piemērot naudassodu vai sankcijas, ja tie no oktobra nepieņem skaidras naudas maksājumus.
Tieslietu un sabiedriskās drošības ministrija paziņoja, ka tā “iesaka ikvienam turēt skaidru naudu, ņemot vērā digitālo maksājumu neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem”.
Latvijas valdība aprīlī atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas datiem, februārī skaidrās naudas maksājumi veidoja vidēji 23% no ikdienas maksājumiem.
