Atdot nākotnes pensionāriem to naudu, ko valsts paņem tagad, būs sarežģīti
Demogrāfiskie rādītāji topošo pensionāru dzīvi iekrāso drūmās krāsās - jau pēc 25 gadiem šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijas veidā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu pensiju izmaksai valstij būs sarežģīti. Taču, pieņemot pašreizējos lēmumus, valsts sola maksāt vēl vairāk.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka 1% pensiju iemaksu pārcelšana uz 1. pensiju līmeni no 2. līmeņa četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, taču skaidra plāna šo līdzekļu atmaksai nākotnē nav, vēsta portāls "Lsm.lv".
Lai gan līdz pensijai vēl tālu, 37 gadus vecā marketoloģe Alija Gaņijeva par savām vecumdienām domā jau tagad. Viņa raidījumam pastāstīja, ka vēlētos nodzīvot vismaz līdz 90 gadiem un pensijas vecumā neizjust finansiālas grūtības. Sieviete seko līdzi saviem uzkrājumiem pensiju otrajā līmenī, ar ienesīgumu ir apmierināta - pērn tas pārsniedza 10%. Papildus viņa krāj brīvprātīgi, veicot noguldījumus trešajā pensiju līmenī. Valdības ieceri novirzīt 1% no tās nodokļiem pensiju 1. līmenim viņa neatbalsta.
"Skatoties uz statistiku, cik mums ir vecāka gadagājuma cilvēku un skaitot matemātiski, ir risks, ka man varētu būt apgriezta pensija. Ko es tiešām nevēlētos. Jo esmu apzinīga iedzīvotāja un maksāju nodokļus, arī pati krāju. Un negribētos tādu vilšanos savās vecumdienās," saka Gaņijeva.
Pirmajā pensiju līmenī iemaksātais sociālais nodoklis aiziet valsts makā, no kura maksā pensijas šodienas pensionāriem. Otrā līmeņa iemaksas aiziet privātajiem apsaimniekotājiem. Šo naudu pelna finanšu tirgū. Ar domu, ka naudai jāstrādā, valsts pakāpeniski pacēla 2. līmeņa iemaksas. Bet tagad tā grib spert soli atpakaļ. Kāpēc? Lai kompensētu nodokļu izmaiņas, kuru dēļ strādājošie saņems vairāk. Citiem vārdiem sakot, lai aizlāpītu pamatbudžeta iztrūkumu.
