Evika Siliņa: "Valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts"
Valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts, sociālā tīklā "X" paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjere pauž, ka koalīcijas partneri atbalstījuši viņas priekšlikumu par valsts finansējuma, kas pašlaik ir piesaistīts minimālās algas līmenim, indeksācijas apturēšanu. Jau ziņots, ka šobrīd notiek darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas un fiskālā telpa 2025. gadam ir negatīva, līdz ar to ministrijām dots uzdevums veikt savu budžetu izvērtējumu, un ierobežojot ministriju tēriņus, cer ietaupīt 50 miljonus eiro.
Valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) September 6, 2024
Koalīcijas partneri atbalstījuši manu priekšlikumu par valsts finansējuma – kas pašlaik ir piesaistīts minimālās algas līmenim – indeksācijas apturēšanu.
Līdztekus valdība atbalstīja 2025. gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024. gada aktualizēto plānu šogad 31. jūlijā. Sociālajos tīklos ir izskanējuši arī aicinājumi ierobežot politisko partiju finansējuma pieaugumu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju 2023. gadā 12 politiskajām partijām vai to apvienībām no valsts budžeta tika izmaksāti 5 675 351 eiro.
KNAB dati rāda, ka valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas - "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025. gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026. gadā - līdz 780 eiro, 2027. gadā - līdz 820 eiro, bet 2028. gadā - līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.
