Vai esat gatavi esošo ienākumu kritumam par 30%? Eksperti brīdina par bīstamu tendenci
Ikviens cer uz nodrošinātām vecumdienām, kuras var pavadīt, pelnīti atpūšoties un neuztraucoties par finansiālo stāvokli. Taču patlaban Latvijā pensiju izmaksas veido tikai aptuveni 40% no iedzīvotāju ienākumiem pirms došanās pensijā, un prognozes rāda - ja pašreizējās tendences būtiski nemainīsies, šis rādītājs samazināsies līdz 30%, kas būs ievērojams ienākumu kritums.
Ja tiks pieņemtas iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī par 33%, strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli stabilām vecumdienām tiks būtiski iedragātas, kas ievērojami samazinās pensiju uzkrājumus.
Ja 2022. gadā uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15 - 64 gadi) bija 360 pensijas vecuma cilvēki, tad tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam šis skaits palielināsies līdz 492 cilvēkiem, bet līdz 2050. gadam tas sasniegs 572 cilvēkus, kas ir par 60% vairāk nekā pašlaik.
Ja šīs demogrāfiskās prognozes piepildīsies, valsts spēja nodrošināt adekvātu pirmā līmeņa pensiju līmeni ievērojami pasliktināsies. "Pie prognozētās demogrāfiskās situācijas Latvijā pensiju pirmais līmenis, proti, vecuma pensija, nespēs nodrošināt ienākumu līmeni, pie kura pieradis strādājošais cilvēks. Saglabājušās sarežģītās demogrāfiskās situācijas apstākļos, iedzīvotāju novecošanās rezultātā, pieejamais pensijas kapitāls būs jādala arvien lielākā cilvēku skaitā. Tādējādi Valsts pensija arvien mazāk atbildīs ienākumiem pirms došanās pensijā. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm līdz 2050. gadam vienu pensionāru uzturēs divi strādājošie, nevis trīs, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē to strādājošo skaita samazināšanos, kuri, balstoties uz solidaritātes principu, nodrošina izmaksas pirmajā pensiju līmenī, par 33%," uzsver "Luminor" aktīvu un pensiju fondu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Eksperts norāda, ka daudziem strādājošajiem otrs pensiju līmenis būs vienīgais reālais uzkrājums nākotnei. Līdz ar to ideja par iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī no 6% uz 4% no sabiedriskās labklājības viedokļa nav pieņemama. Šāds lēmums ievērojami pasliktinās pašreizējo strādājošo cilvēku finansiālo stāvokli nākotnē, kā arī novedīs pie uzkrājumu samazināšanas otrajā pensiju līmenī par aptuveni 33%. Arī "Luminor pavasara aptaujas rezultāti rāda, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus vecumdienām veic otrajā pensiju līmenī, bet 31% veic iemaksas trešajā pensiju līmenī, un šīs uzkrājumu formas ir populārākās iedzīvotāju vidū.
"Aptaujas dati parāda, cik lielā mērā cilvēki paļaujas uz uzkrājumiem pensiju otrajā līmenī kā vecumdienu nodrošināšanas pamatu. Ja plānots īstenot iemaksu samazinājumu līdz 4%, tas rada nopietnas bažas un pat skumjas, domājot par pašreizējo strādājošo perspektīvām saņemt cienījamu pensiju vecumdienās, ko papildus apliecina drūmās demogrāfisko tendenču prognozes.
Lai gan šīs iemaksas veido tikai daļu no uzkrājumiem vecumdienām esošajiem strādājošajiem, tās ir viena no svarīgākajām pensiju kapitāla sastāvdaļām, ar ko rēķinās iedzīvotāji. Vēl vairāk, šādas izmaiņas var novest pie straujākas pensionēšanās vecuma paaugstināšanās, kad darba gadu skaits pārsniegs paredzamo mūža ilgumu, - tādējādi strādājošie cilvēki būs spiesti ilgāk palikt darba tirgū, bet atpūtas gadi mūža nogalē samazināsies," uzsver pensiju eksperts Atis Krūmiņš.
Kopumā uzkrājumi pensiju otrajam un trešajam līmenim ir efektīvs veids, kā rūpēties par savu labklājību vecumdienās. Iemaksas pensiju otrajā līmenī automātiski tiek veiktas visiem strādājošajiem caur nodokļu nomaksu, novirzot katru mēnesi (pašlaik) 6% no darba algas, kamēr dalība pensiju trešajā līmenī sniedz brīvprātīgo iemaksu iespēju - katrs pats var noteikt to apmēru un biežumu. Atis Krūmiņš atgādina, ka stabilu uzkrājumu veidošanai ir svarīgi iemaksas veikt regulāri, bez ievērojamiem pārtraukumiem, un palielināt to apmēru ar laiku, piemēram, pieaugot algai vai citiem ienākumiem.
