Vigants Lesausks, "IGLU Soft Play" valdes priekšsēdētājs, kopš pagājušā gada februāra pārvietojas ar Nissan ARIYA un zina stāstīt plusus un mīnusus dzīvei ar elektroauto. Šobrīd viņa kontā ir jau 41 000 nobrauktu kilometru. “Tas ir ļoti daudz gada laikā, cilvēki tipiski nobrauc ~ 10 000-20 000 km,” viņš atzīst un stāsta, ka nupat ģimenē iegādāta arī otra ARIYA.

Elektroauto - statuss, kaifs un dinamika

Vigants Lesausks, "IGLU Soft Play" valdes priekšsēdētājs, kopš pagājušā gada februāra pārvietojas ar Nissan ARIYA un zina stāstīt plusus un ...

Auto un tehnoloģijas

Elektroauto - statuss, kaifs un dinamika

Sadarbības projekts

Vigants Lesausks, "IGLU Soft Play" valdes priekšsēdētājs, kopš pagājušā gada februāra pārvietojas ar Nissan ARIYA un zina stāstīt plusus un mīnusus dzīvei ar elektroauto. Šobrīd viņa kontā ir jau 41 000 nobrauktu kilometru. “Tas ir ļoti daudz gada laikā, cilvēki tipiski nobrauc ~ 10 000-20 000 km,” viņš atzīst un stāsta, ka nupat ģimenē iegādāta arī otra ARIYA.

Vai visi šie kilometru tūkstoši ir nobraukti Latvijā?
Esmu braucis gan uz hokeja čempionātu Somijā, gan ar sievu esam ceļojuši līdz Dānijai (cauri Vācijai). Vairākas reizes ir braukts uz Poliju. Ļoti daudz braukts arī par Latviju. Pats dzīvoju pie Rīgas, bet darbs man ir Valkā. Sievasmāte mitinās pie Baltkrievijas robežas Dagdā, savukārt mani vecāki – Saldus pusē. Tā tie kilometri saskrien.

Kādi ir Jūsu elektroauto lādēšanas paradumi?
Auto es lādēju mājās. Braucot pa Latviju, reti iznāk lādēt kaut kur citur. Katru rītu mašīna ir pilnībā uzlādēta, un es varu nobraukt vairāk nekā 500 km – doties gan uz Valku, gan atpakaļ. Protams, gadās situācijas, kad mašīna ir jālādē arī ārpus mājas. Latvijā ir diezgan daudz uzlādes iespēju teju katrā pilsētā – tā saucamās CSDD stacijas. Ceļā no Rīgas uz Valku ir kādas četras. Uzlāde tajās ir vidēji ātra, tas nozīmē, ka pusstundā iespējams krietni uzlādēt spēkrata akumulatoru.

Tā kā mans auto pirms došanās prom no mājām vienmēr ir uzlādēts, ceļā man reti nepieciešams to lādēt ilgstoši. Ja arī vajadzīgs, tad tikai nedaudz. Ja redzu, ka līdz mājām pietrūks enerģijas 50 kilometriem, 10 minūtes palādēju, atbraucu mājās un nakts laikā uzlādēju pilnu.

Braucot tālāk, uz Eiropu, jārēķinās, ka lādēšana prasīs laiku. Te palīdz ātrās uzlādes. Ja lēnā uzlāde maksā līdz 40 centiem par kilovatstundu, tad ātrā – jau līdz 80.

Kad bija ļoti auksts, –20 °C (tad mašīna patērē vairāk enerģijas, jo tai ir jāsilda salons), patēriņš bija lielāks. Pa šādu salu nobraucu 750 km uz Lietuvu un atpakaļ. Tad gan man ceļā bija “jālādējas” divas reizes pa 40 min. Izmaksas uz 100 km vidēji bija 6 €.

Kādas infrastruktūras atšķirības novērojāt braucienā uz Dāniju?
Katrā valstī ir savs elektromobilitātes tīkls. Lietuvā – Ignitis, Polijā – GreenWay, Vācijā – starptautiskais Ionity (krietni dārgāks, bet ļoti ātrs), Dānijā – Clever u. c. Interesanti, ka pie tūrisma objektiem tur ir ierīkotas vidēja ātruma uzlādes stacijas, saucamie destination charger. Tu atbrauc, ej skatīties pili vai muzeju, un 2-3 h prombūtnes laikā auto jau ir uzlādējies, turklāt par saprātīgu cenu. Mums tādu staciju tūrisma objektos pietrūkst, bet tik ļoti noderētu, un pat nevajag ātro uzlādi – pietiek ar lēno vai vidējo.

Kāda ir situācija ar uzlāžu staciju jaudu pie mums un Eiropā?
Lēnā uzlāde nozīmē 20-22 kW stundā. Latvijā vidēji ātrās uzlādes stacijas nodrošina 50 kW stundā. Ātrās uzlādes stacijās Vācijā, uz ātrgaitas šosejām, mašīnas akumulators ir pilns 20 minūtēs, jo tās lādē 150-160 kW stundā.

Kad braucu no Valkas uz Lietuvu, un bija auksts – man vajadzēja lādēt auto turpceļā (Iecavā) un atpakaļceļā (Bauskā). Šādos gadījumos prasītos ātrā uzlāde. Taču tāda bija tikai pie Paņevežas, Nestē. Jārēķinās, ka Latvijā ar ātro uzlāžu stacijām ir līdzīgi kā ar mobilo tīklu – vēl eksistē tādas vietas, kur 5G nav pieejams… Bet lai es būtu bijis palicis uz ceļa bez enerģijas tāpēc, ka nav kur lādēt? Tā nekad nav noticis. Jā, elektroauto prasa padomāt uz priekšu.

Ir viena lieta, kas jāņem vērā, braucot uz ārzemēm: katram uzlādes tīklam tur ir sava viedtālruņa lietotne. To vēlams laicīgi lejupielādēt un piesaistīt tai kredītkarti. Uz vietas ar kredītkarti norēķināties nevar, nepieciešama plānošana.

Vai Jums mājās ir uzstādīti saules paneļi?
Jā, man ir saules paneļi. Elektroauto lādēt mājās ir “superlēti”, es to lādēju par velti. Elektrības rēķins ir 7 € mēnesī. Protams, ir investīcijas saules paneļos. No saules paneļiem mums pietiek gan pašpatēriņam, gan vienas, gan arī otras Nissan ARIYA, ko nupat iegādājāmies ģimenē, uzlādei.

Ideāli, ja ir privātmāja, bet kā uzlādēt elektroauto, ja cilvēks dzīvo dzīvoklī, 9. stāvā?
Ir jāizšķir divas lietas: viens ir izdevīgi, otrs ir ērti. Vispirms par ērtībām un neērtībām. Tiesa, dzīvoklī dzīvojošam cilvēkam nebūs ērti meklēt, kur lādēt elektroauto, īpaši, ja tam ir mazs akumulators. Lai gan pilsētās uzlādes vietu ir daudz un vairākas no tām – tuvumā. Ja tā ir jauna daudzdzīvokļu māja, kaimiņi var apvienoties un pagalmā ierīkot lādētāju, ko kopā izmantot. Ja tā ir paneļu māja Pļavniekos, tad, būsim godīgi, cilvēks, iespējams, nemaz īsti nevarēs atļauties elektroauto.

Kas attiecas uz izdevīgumu, ja meklē lētu pārvietošanās veidu, brauc ar sabiedrisko transportu! Elektroauto ir dārgāk nopirkt, bet lētāk ekspluatēt. Mēneša izmaksas iznāk apmēram tādas pašas, kā par auto ar iekšdedzes dzinēju. Ja šobrīd nevari atļauties jaunu auto vispār, tad cerēt, ka, iegādājoties jaunu elektroauto, izmaksas būs mazas, ir naivi. Taisnība, lietoti elektroauto ar maziem akumulatoriem ir lētāki, taču tos nāksies bieži lādēt. Mani kolēģi un draugi ir nopirkuši šādas mašīnas. Mums visiem ir kas kopīgs – elektroauto, taču es braucu un baudu, bet kolēģis spļaudās, jo viņa auto baterijai nepietiek jaudas izbraukāt Rīgu tik, cik vajag. Toties viņš to nopirka ievērojami lētāk, par 20 000 €.

Visiem nevajag elektroauto! Ideālais scenārijs: Tev ir saules paneļi un pašam sava uzlādes stacija mājās, kur droši mašīnu uzlādēt nakts laikā. Tādā gadījumā Tu no rīta brauc uz darbu un par to vispār vairs nedomā. Ja pie mājas uzlāde nav iespējama, liela akumulatora ietilpība ir būtiska, īpaši Latvijā.

Cik ietilpīgs akumulators ir vajadzīgs?
Manam auto ir salīdzinoši liels akumulators, 87 kWh, un maksimālais nobraucamais attālums ir ~ 550 km. Līdzīgs nobraucamais attālums ir dārgajām teslām. Mans ieteikums ir ikdienā paskatīties, kur Tu brauc. Ja reizi nedēļā dodies uz Viļņu vai Tallinu, ir lauki, komandējumi, jādodas pie klientiem, bateriju vajag tādu, lai vienā virzienā vari aizbraukt bez uzlādes. Atpakaļceļā būs laiks, varēsi apstāties palādēt. Lai netraucētu savai ikdienai, vajag, lai ar vienu uzlādi pietiek nobraukt turp un 1/3 ceļa atpakaļ. Ja ikdienā brauc tikai uz darbu un atpakaļ, pietiek ar mazu akumulatoru.

Es bieži mēroju 300 km garas distances. Latvijas izmēri ir izdevīgi, gandrīz ideāli. Līdz jebkurai attālai vietai nebūs vairāk kā 500 km.

Vai elektroauto iegāde ar laiku atmaksājas?
Atmaksājas, salīdzinot ar ko? Salīdzinot ar iešanu kājām – nē, jo tas ir par velti. Salīdzinot ar braukšanu sabiedriskajā transportā – arī nē, jo tas vienmēr būs lētāk. Salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja mašīnu, izmaksas ir tādas pašas. Ja meklē lētu pārvietošanās līdzekli, nopērc velosipēdu!

Uzskats, ka, lādējot ar elektrību, brauc par velti, nav korekts. Arī apkopes mašīnai ir jāveic – jāmaina gaisa filtrs, riepas, jāatjauno programmatūra utt., taču tās ir vienkāršākas un lētākas. Ar ARIYA uz pirmo apkopi biju pēc 30 000 nobrauktiem km.

Kā uz elektroauto iedarbojas vasaras karstums, ziemas sals?
Pie mīnusiem (zem –5 °C) nobraucamais attālums krītas. Ziemā ar ARIYA varu nobraukt 300 km; vasarā – 500 km. Galvenais enerģijas patēriņš ir salona sildīšana. Bet tik un tā – viens mēnesis ziemas ir viegli pieciešams. Tā vietā, lai mašīnu lādētu vienreiz, tagad, ziemā, ceļā nepieciešamas divas reizes. Turpretī, ja tev ir “dīzelis”, tas vispār nepielec…

Starp citu, jāpiemin vēl viens faktors, kad mainās patēriņš – ja Tu brauc ļoti ātri, piemēram, pa lielceļu Vācijā ar 160 km/h. Taču tā tas ir ar visām mašīnām, aerodinamikas dēļ. Fizikas likumus neviens nav atcēlis.

Vai, braucot “ar elektrību”, Jūs atbalstāt “zaļo” dzīvesveidu?
Mana stratēģija ir piekopt CO2 neitrālu dzīvesveidu ikdienā, apvienojot saules paneļus ar elektroauto lietošanu. Es patiešām jūtos labi, apzinoties, ka enerģiju iegūstu pats – no saules – un pats to arī patērēju. Elektrība ir absolūti “tīra”, tā nerodas, piemēram, dedzinot ogles.

Kurā brīdī Jūs pieradāt pie klusuma, kas valda salonā?
Sievai pirms tam bija auto ar iekšdedzes dzinēju, gana jauns. Kad man tas bija jāaizdzen uz servisu, es iekāpu un domāju: “Bet kāpēc tik skaļi? Kaut ko “ņemas”, kaut kas rūc, kaut kas slēdzas…” Nissanam ir ļoti labi nopakots salons. Sēžot iekšā, mazliet var dzirdēt riepas un varbūt vēju. Tu ieslēdz mūziku un baudi, nekas netraucē. Ir ļoti patīkami. Nedēļas laikā es pilnībā pieradu pie klusuma.

Kādas elektroauto priekšrocības esat novērojis Rīgā?
Uzreiz teikšu, ka man tās nav vitāli svarīgas. Tāpēc vien es elektroauto nepirku. Taču, ja man būtu birojs Rīgas centrā, tad gan būtu vairāki ieguvumi. Sevišķi sastrēgumos, kad var braukt pa sabiedriskā transporta joslu un ietaupīt daudz laika.

Elektroauto lielākajā daļā “Rīgas satiksmes” stāvvietu atļauts novietot bez maksas. Es ierodos uz tikšanos, vai arī man ir konference visas dienas garumā, un kā karalis auto drošu sirdi un bez maksas atstāju stāvēšanai Vecrīgā. Ērti ir tas, ka nekas nav jāreģistrē, vienkārši atnāc, iekāp un aizbrauc. Mazāk kavē. Starp citu, ne visas stāvvietas ir bez maksas, par privātajām tāpat ir jāmaksā, piemēram, pie lidostas.

Nedomāju gan, ka privilēģijas būs mūžīgas. Mums, pirmajiem elektroauto lietotājiem, palaimējās, paldies par to – baudām un novērtējam.

Kāpēc Jūs elektroauto ieteiktu citiem?
Galvenais arguments – tā vienkārši ir labāka mašīna. Šoferi, kas brauc ar “benzīnu” vai “dīzeli”, pamēģiniet pabraukt ar elektroauto! Pat visvienkāršākais elektroauto ir daudz dinamiskāks, un nav jāpērk pati dārgākā mašīna. To saprot tikai tad, kad pats izbrauc kādu līkumu. Braukšanas stils un kaifs – gan uzrāviena ziņā, gan apdzenot – nospied pedāli, uzreiz “aiziet”. Jā, mašīna ir smagāka baterijas dēļ, bet vienalga brauc kā sporta auto.

Runājot par lietošanas pieredzi, cilvēki man nāk klāt un jautā, lai viņus izvizinu, atzīstas, ka brauc pirmoreiz. Patīkama sajūta – būt vienam no pirmajiem ar “aifonu” Latvijā. Tas ir gluži kā statuss, ko iegūsti komplektā, jūtos kā elektroauto vēstnesis. Interesentiem cenšos stāstīt visu, kā ir. Ja gribi elektroauto, skaties pats, vai Tavam dzīvesveidam tas der. Var būt, ka tas nav domāts Tev, jo nav kur to lādēt, vai arī finansiāli nevari atļauties tādu, kas patiktu un derētu.

Kādu Jūs Latvijā redzat elektroauto nākotni tuvākajos 5-10 gados? Vai mēs pietuvosimies Rietumeiropas līmenim?
Šobrīd kā sabiedrība esam skeptiski, jo liekas – tos iegādājas vien daži dīvaiņi, bet domāju, ka elektroauto turpinās strauji iekarot tirgu, aizvien vairāk parādoties gan uzņēmumu autoparkos, gan kā privātpersonu izvēle. Pēc 10 gadiem 90% visu jauno mašīnu būs elektriskas. Daļa veco, protams, vēl būs, bet autoparks strauji atjaunosies. Rīgā reiz krustojumā saskaitīju 9 elektroauto, turklāt dažādu marku. Šī ir realitāte, ko mēs vēl neapzināmies, bet kas jau ir klāt.