Uzbekistāna sper plašu soli pretī uzņēmējdarbības liberalizācijai un attīstīšanai
Pēdējos septiņos gados uzņēmējdarbība ir Uzbekistānas prioritārais politikas virziens. Atliek paskatīties, kādu uzmanību valsts pievērš šim virzienam. Tiek ieviesti atvieglojumi, piešķirti kredīti, sniegts vispusīgs atbalsts visām biznesa kategorijām - no maza līdz lielam. Nav taču noslēpums, ka no biznesa attīstības valstī, tieši ir atkarīga arī tās ekonomikas attīstība kopumā.
Latvijas Ārlietu ministrija Uzbekistānu uzskata par vienu no Latvijas svarīgākajiem sadarbības partneriem Centrālāzijas reģionā. Latvijas un Uzbekistānas attiecībās, notiek regulārs un aktīvs politiskais dialogs, kā arī konstruktīva nozaru sadarbība. Uzbekistāna ir viena no prioritārajām Latvijas attīstības sadarbības politikas partnervalstīm.
Uzbekistāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Perspektīva abu valstu sadarbība ir tirdzniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zaļo tehnoloģiju un IT jomās. Ņemot vērā centienus attīstīt Eiropas un Āzijas savienojamību, abām valstīm nozīmīga ir sadarbība transporta jomā.
Šogad strauji palielinājies importa apjoms no Uzbekistānas, 2023 gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzot 24,54 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk kā pērn visa gada laikā. Pusi no visas importētās produkcijas sastāda metāli un dažādi to izstrādājumi, nozmīgas sadaļas ir arī augu valsts produkti, ķīmiskā rūpniecība un tekstilmateriāli.
Latvija 2022. gadā uz Uzbekistānu eksportēja preces 67,88 miljonu apmērā, bet šī gada pirmajos 9 mēnešos eksporta apjoms sasniedzis 57,66 miljonus. Šogad visticamāk izdosies pietuvoties vēsturiski labākajiem rādītājiem 2016. un 2017. gadā, kad eksporta apjoms pārsniedza 80 miljonus eiro.
Vairāk par Uzbekistānas biznesa attīstību stāsta šīs vaslts biznesa vides eksperte Dilafruza Hasanova.
"Galvenais ikgadējais notikums Uzbekistānā, kas nosaka turpmākos biznesa attīstības ceļus, ir Uzbekistānas prezidenta Šavkata Mirzijeva tikšanās ar uzņēmējiem atklāta dialoga formātā. Šie pasākumi ļauj biznesa pārstāvjiem dalīties ar saviem priekšlikumiem un viedokļiem, kas tiek sadzirdēti.
Šogad 18. augustā notikušajā atklātajā dialogā ar uzņēmējiem Uzbekistānas prezidents piedāvāja vairākas iniciatīvas, kuras veidotas, balstoties uz saņemtajiem priekšlikumiem un vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu valstī.
Jaunas iespējas mazajiem uzņēmumiem
Mazā biznesa atbalstam un attīstībai tiks izveidota vesela ekosistēma. Lai to panāktu, tiek veidota “Biznesa attīstības banka”. Bankas paspārnē katrā Uzbekistanas reģionā tiks izveidots mazā biznesa centrs.
Centri veicinās iniciatoru biznesa projektu izstrādi, apmācīs uzņēmējus, kuri vēlas realizēt jauno projektu, piesaistīs tiem vajadzīgos ekspertus, sniegs grāmatvedības, nodokļu, audita, mārketinga, tiesiskos un citus konsultāciju pakalpojumus. Tāpat būs pieejams finansējums, lai mazo uzņēmumu centros apmācīto uzņēmējus.
Veicinot mazā biznesa centrus, tiks nodibināti kooperācijas sakari starp projektu iniciatoriem un lielajiem valsts uzņēmumiem. Vienlaikus centri sniegs palīdzību jauniem uzņēmumiem moderno tehnoloģiju ieviešanā, darbinieku kvalifikācijas celšanā un produkcijas realizācijā.
Vidējais bizness - ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes garants
Savā uzrunā Uzbekistānas prezidents norādīja, ka pašlaik apstākļi vidējam biznesam nav pietiekoši. Tāpēc tiks veidotas jaunas pieejas to uzņēmēju atbalstam, kuri vēlas pāriet no mazā uz vidējo biznesu. Tāpēc uzņēmējdarbības fonds būs atbildīgs par finansiālas palīdzības sniegšanu projektiem pakalpojumu un servisa jomā, “zaļajiem” un energoefektīviem projektiem. Savukārt rūpniecības attīstības fonds būs atbildīgs par rūpniecības projektu atbalstu.
Šie fondi neaprobežosies ar budžeta līdzekļiem, tiem ir piešķirts pilnvarojums patstāvīgi piesaistīt investīcijas. Tādējādi nākamgad viņi vidējam biznesam piesaistīs papildus viens miljardu ASV dolāru.
Tāpat tiks sakārtota rūpnieciskās hipotēkas sistēma, izbūvēti un nodoti uzņēmējiem ražošanas laukumi “gatavā biznesa” veidā. Katrā jomā tiks izveidotas vismaz trīs jaunas rūpnieciskās zonas. Savukārt rūpnieciskajās zonās, kur tiek atklāts ražošanas objekts, atļauts privatizēt zemesgabalus pēc investīciju saistību izpildes.
Līdz ar to fondam tiek izsniegts arī galvojums kredītam ārvalstu valūtā vidējam biznesam. Fonds ieviesīs sistēmu “pakalpojumu hipotēka” tūrisma, tirdzniecības un servisa jomās.
Turpmāk uzņēmējiem tiks piedāvāti gatavi projekti tādiem objektiem kā viesnīca, restorāns, tirdzniecības komplekss, autostāvvieta, degvielas uzpildes stacija, kempings. Tāpat fonds piešķir uzņēmējiem resursus zemes gabala iegādei pret pakalpojumu objektiem, ēku, būvju un apgrozāmo līdzekļu būvniecībai.
Iziešana uz jauniem tirgiem
Viena no lielajām eksporta paplašināšanas iespējām ir piesaistīt Uzbekistānā prestižus ārvalstu zīmolus. Tā 50 populārākie zīmoli pasaulē, kuru gada tirgus pārsniedz 100 miljardus dolāru, ir ieinteresēti sadarbībā ar Uzbekistānas uzņēmumiem.
Saskaņā ar Uzbekistānas prezidenta uzdevumu darba grupa ir veikusi sarunas ar Spānijas, Vācijas, Polijas, Turcijas lielākajiem zīmoliem. Viņi ir gatavi veikt pasūtījumu trīs miljardu dolāru vērtībā Uzbekistānas uzņēmumiem. Šim nolūkam tiek ieviesti starptautiskie standarti, ekoloģiskās un sertifikācijas prasības ražošanai, radīti darba ņēmējiem nepieciešamie darba apstākļi, ieviests labvēlīgs muitas režīms pazīstamu zīmolu produkcijas ievešanai un eksportam.
Augsti ienesīgu uzņēmumu palielināšana
Piesaistot starptautiskos konsultantus, izstrādāti 140 gatavi projekti elektrotehnikas, būvmateriālu ražošanas, tekstila, ādas apavu, juvelieru, mēbeļu, polimēru, ķīmijas un pārtikas rūpniecības jomās. To kopējā vērtība ir 10 miljardi ASV dolāru, tie paredz 60 tūkstošu darbavietu radīšanu, produkcijas ražošanu par 5 ASV miljardiem dolāru gadā, un eksportu par 2,5 ASV miljardiem dolāru.
Programmā ietilpstošajiem uzņēmumiem no rūpniecības attīstības fonda tiks piešķirti kredīti ar zemu procentu likmi uz 10 gadiem.
Nodokļu administrēšana tiks atvieglota
Ubekistānā 70 procenti pievienotās vērtības nodokļa maksātāju aptaujās norādījuši par netaisnīgu nodokļa atmaksas koeficienta piemērošanu, atmaksājot nodokli, proti, “tax-GAP” sistēmu. Liels sūdzību skaits par korupciju nodokļu sistēmā saistīts tieši ar “tax-GAP”. Līdz ar to, sākot ar 1. oktobri, atmaksājot pievienotās vērtības nodokli, šāda prakse tiks atcelta.
Tāpat Uzbekistānas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Biznesa ombudsmens kopīgi ar uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem ieviesīs atklātu uzņēmēju reitingu. Turklāt, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, uzņēmumi ar augstu reitingu tiks atbrīvoti no visa veida nodokļu pārbaudēm, tiem vienas dienas laikā atmaksās lieko pievienotās vērtības nodokļa daļu, tiks atcelta prakse uz laiku apturēt pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecības darbību.
Nav noslēpums, ka šobrīd minētā kontrole ir pilnībā pārvērsta nodokļu pārbaudē, kas arī diemžēl paver korupcijas ceļu. Tagad šajā procedūrā ir kategoriski liegta dokumentu pieprasīšana no uzņēmēja vai izsaukšana uz nodokļu institūcijām.
Tāpat Uzbekistānas prezidents norādīja, ka pašlaik par vienu nodokļu pārkāpumu uzņēmējam tiek piemērots gan finanšu sods, gan kā fiziskai personai - administratīvais sods. Tagad šāda prakse tiks atcelta.
Kopumā attiecībā uz uzņēmējiem piemērojamie sodi nedrīkst būt par iemeslu to darbības apturēšanai. No šī viedokļa trīs mēnešu laikā tiks pārskatītas visas finanšu sankcijas, noteikti to taisnīgie kritēriji."
