Spiegu skandāls Parīzē. Tajā iesaistīti arī Latvijā radītie lidaparāti?

Kā Kasjauns.lv apliecināja „AirDog” idejas autors Agris Ķipurs, tad virs Parīzes latviešu radītais lidaparāts nav lidojis.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka februāra beigās Parīzes policijā satraukumu radīja virs Francijas galvaspilsētas lidojoši bezpilota lidaparāti, kuri tur bija manīti divas naktis pēc kārtas. Likumsargi bija satraukušies, ka lidrobotus gaisā varētu būt pacēluši ne to labāko nodomu vadīti cilvēki, kuri no gaisa spiegoja vai pat plānoja teroraktus. Kā zināms, parīzieši vēl nav atguvušies no janvāra sākumā notikušā terorakta, kad islāma kaujinieki uzbruka un nogalināja satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” žurnālistus.

Nelielie lidaparāti tika pamanīti Parīzē pie ASV vēstniecības, netālu no Invalīdu doma, Eifeļa torņa un vairākām lielām automaģistrālēm. Šis nebija pirmais gadījums pēdējo mēnešu laikā, kad Francijā fiksēti neidentificēti lidroboti. Piemēram, tie esot pārlidojuši arī atomelektrostacijas un Elizejas pili - Francijas prezidenta rezidenci.

Pēc pāris dienām atklājās, ka virs Parīzes bezpilota lidaparātus palaida trīs Kataras televīzijas kanāla „Al Jazeera” žurnālisti – viens no viņiem vadīja lidaparātu, otrs - filmēja, bet trešais tikai skatījās. Policisti pagājušajā nedēļā žurnālistus aizturēja, jo viņiem draud atbildība par nelicenzētu lidaparātu palaišanu gaisā. Pēc Francijas likumiem, viņiem draud gadu ilgs cietumsods un 75 000 eiro naudas sods.

Latvijā radītie lidroboti Francijas debesīs nespiego

Jāteic, ka bezpilota lidaparāti pasaulē kļūst aizvien izplatītāki un te „pie vainas” ir arī Latvijas uzņēmums „Helico Aerospace Industries”, kurš izstrādājis inovatīvu bezpilota lidaparātu „AirDog  - pasaule pirmo lidrobotu, kas autonomi seko tā lietotājam. Lasvegasā (ASV) prestižajā elektronikas izstādē CES „AirDog” tikko nominēja „Best of Ces Awards 2015” balvai,

Jelgavas biznesa inkubatorā izstrādātais lidrobots pēc tā radītāju ieceres galvenokārt būtu izmantojams video uzņemšanai aktīvos un ekstrēmos sporta veidos., piemēram, lai iemūžinātu ekstrēmo sporta veidu piedzīvojumus, sērfošanā, slēpošanā, bezceļa riteņbraukšanā un citās aktivitātēs. „AirDog” pēc GPS raidītāja autonomi seko sportistam un filmē to ar „GoPro” sporta kameru.

Tomēr bez šiem visnotaļ nevainīgiem mērķiem, lidrobotus var izmantot arī ne tik labiem mērķiem. Kasjauns.lv vēlējās noskaidrot, vai Latvijā ražotais „AirDog” nav bijis iesaistīts incidentā Parīzē. „AirDog”  idejas autors Agris Ķipurs Kasjauns.lv teica: „ Mēs esam tikai ceļā uz Latvijas „veiksmes stāstu”. Mūsu izstrādāties lidaparāti vēl nav nopērkami un tie nevienam klientam vēl nav piegādāti, kaut arī ļoti daudzi tos jau ir pasūtījuši.”

Līdz ar to mūspusē ražotais lidrobots nav izmantots ne Parīzē, ne kur citur pasaulē. Ķipurs piebilda, ka līdzīgus lidaparātus kā „AirDog”, tikai ar citām funkcijām, ražo ļoti daudzas pasaules kompānijas un tos var bez ierobežojumiem iegādāties. To, ka šie lidroboti jeb droni tiktu izmantoti spiegošanai un teroraktu plānošanai, viņš nav dzirdējis. Arī neviens šaubīgs klients līdz šim nav interesējies par „AirDog” iegādi.

Latvijas Nacionālās akadēmijas izveidotājs, 12. Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš Kasjauns.lv teica: „Bezpilota lidaparātu var izmantot gan labos, gan sliktos nolūkos. Uz tā var uzlikt ne tikai videokameru, bet arī sprāgstvielas un tās var gan uzspridzināt, gan kaut kur nomest. Līdz šim gan neesmu dzirdējis, ka dronus būtu izmantojuši teroristi. Bet potenciāli bezpilota lidaparātus var izmantot teroristi. Domāju, ka nākotnē šī problēma tikai pieaugs. Gaisa telpu, kurā lido lielie gaisa kuģi – lidmašīnas, helikopteri – pietiekami strikti kontrolē, bet telpu, kurā lido mazie bezpilota lidaparāti, ne, nav šajā jomā izstrādāta normatīvo aktu bāze.

To zinu pēc savas pieredzes. Kad Rīgā rīkoju lāpu gājienu, to vēlējos uzņemt no gaisa. Mums bija bezpilota lidaparāts un tā lidojumu saskaņojām gan ar Rīgas domi, gan policiju, bet kā to pieteikt un saskaņot nav īsti skaidrs. Viens ir, ja lidaparātu palaižam sava prieka pēc mājas pagalmā, bet pavisam cits, ja to lidinām virs pilsētas. Domāju, ka ne Latvijā, ne daudzās citās pasaules valstīs šī joma nav pietiekami regulēta, un ar laiku nāksies to aktualizēt.”

Nākamgad droni svinēs 100. dzimšanas dienu

Bezpilota lidaparātus, kas lido bez apkalpes uz tā borta, visplašāk izmanto pasaules valstu bruņotie spēki, bet tos izmanto arī mierīgiem mērķiem. Visi bezpilota lidaparāti iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri – lido autonomi – pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot sarežģītas automatizācijas sistēmas.

Patlaban militārie lidroboti veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus. Savukārt nemilitārie droni tiek izmantoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Savukārt privātpersonas dronus plaši izmanto videofilmēšanā.

Pirmais bezpilota lidaparāts bija Arčibalda Lova 1916. gadā konstruētais „gaisa mērķis”. Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk – 2. pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām.

Vēsturiski bezpilota lidaparātus sāka izmantot militāriem mērķiem, bet šajā gadsimtā tos aizvien biežāk izmanto civilām vajadzībām. Dronus Eiropas Savienībā izmanto ugunsdzēsēji, policijas patruļas, lauksaimniecības platību un mežu uzraudzībā, ģeodēzijā, būvniecības plānošanā, kā arī filmēšanai.

Tomēr pēdējā laikā izvērtusies diskusija par lidrobotu izmantošanu. Piemēram, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā 5. un 6.martā notiks konference par tālvadības gaisa kuģu sistēmām. Minētās konferences ietvaros skatīs arī jautājumus par privātuma aizsardzību, kas nav atdalāma no šādu lidaparātu izmantošanas drošības aspektiem.

Zvērinātais advokāts Jānis Dzanuškāns Kasjauns.lv norādīja: „Bezpilota lidaparātu strauji augošā popularitāte īpašas bažas raisa arī pēc šī gada janvāra notikumiem Parīzē, jo skaidrs, ka pastāv iespēja bezpilota lidaparātus izmantot ļaunprātīgiem mērķiem. Tādēļ, ņemot vērā, ka to pielietojamība tikai palielināsies, vēl jo svarīgāks ir juridisks ietvars, kas noteiktu, pie kādiem nosacījumiem šādus lidaparātus drīkst izmantot, tādejādi neatstājot „gaisa suņus” bez „pavadas”. (..)

Ņemot vērā to, ka vairākas Latvijas kompānijas starptautiskā mērogā ir aktīvi iesaistījušās bezpilota lidaparātu ražošanā, būtu jāsakārto juridiskie aspekti attiecībā uz šo lidaparātu izmantošanu, tādejādi sniedzot atbalstu uzņēmējiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Valsts pārvaldei būtu arī jāveicina diskusija, lai rastu tādus risinājumus, kas, attīstot šo jomu, vienlaikus sekmētu indivīdu fundamentālo tiesību aizsardzību attiecībā uz privātumu.”

Latvijā radītais bezpilota lidaparātu „AirDog”

Parīzē aiztur „Al Jazeera” žurnālistus, kuri galvaspilsētu filmēja no gaisa