Privātajos mežos Latvijā ciršanas apjomi šogad ir samazinājušies uz pusi

Par nozares aktualitātēm intervijā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss, norādot, ka privātajos mežos kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas ciršana ir samazinājusies uz pusi. Skaidrojot koksnes produkcijas eksporta apjomu samazināšanos, Klauss atzina, ka cenas ir zemākas, mazāk ražojam līdz ar nelabvēlīgiem apstākļiem eksporta tirgos un vairs nepārstrādājam izejvielas no agresorvalstīm.

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajā pusgadā eksportēja 1,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 20,6% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Vai eksporta apjomi samazinās uz cenu rēķina vai arī fiziskais apjoms sarūk?

Uz to nav viennozīmīgi vieglas atbildes. Eiropā gandrīz vienīgais būvmateriāls, par kuru tiek ziņots, ka ir noticis reāls cenu kritums, ir kokmateriāls. Ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no visiem koksnes produktiem, ko saražojam un eksportējam, aiziet būvniecības tirgū, tad tas liecina, ka cenai ir diezgan liela ietekme. Cenas ir ļoti, ļoti kritušās gan dēļiem, gan plātnēm, gan pārējai produkcijai, arī granulām, kurām cena debesīs uzkāpa pagājušā gada otrajā pusgadā. Cenas ir samazinājušās.

Otrs izskaidrojums ir tas, ka arī fiziski mēs mazāk eksportējam. Divu iemeslu dēļ. Mēs Latvijā saražojam mazāk kokmateriālu, jo tirgus situācija ir nelabvēlīgākā un nereti ir izdevīgāk neražot nekā strādāt ar pilnu jaudu. Nozare ir samazinājusi ražošanas apjomus. Tāpat ir jāņem vērā, ka šogad nav importēta ne kapeika no Krievijas un Baltkrievijas izejmateriāla. Mēs līdz tam Krievijā un Baltkrievijā pirkām apmēram vienu miljonu kubikmetru dēļu, kurus tālāk Latvijā pārstrādājām dziļākas pārstrādes produktos vai veicām tālāku apstrādi, kā, piemēram, žāvēšana, ēvelēšana vai profilēšana, un tad eksportējām. Šī apjoma šobrīd nav. Ja paraugās uz dēļu eksporta apjomu, tad ir redzams milzīgs kritums kubikmetros.

Kopumā eksporta apjomi samazinās, jo cenas ir zemākas, mazāk ražojam līdz ar nelabvēlīgiem tirgiem un mēs vairs nepārstrādājam izejvielas no agresorvalstīm.

Kuros eksporta tirgos šobrīd ir vissliktākā situācija? Lielbritānija, kas ir lielākais tirgus, stagnē, arī Zviedrijā stājas būvniecības sektors.

Īstenībā nav stāsts par valstīm, bet gan tirgiem, kuros tiek realizēta mūsu produkcija, - galvenie tirgi ir būvniecība, enerģētiskā koksne un iepakojuma ražošana, kas ir trīs lielākie tirgi gan pēc apjoma, gan vērtības, kuros aiziet mūsu koksnes produkcija. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu šobrīd vismaz divi no trim tirgiem ir negatīvā zīmē. Pagājušajā gadā enerģētiskajai koksnei cenas uzsprāga otrajā pusgadā, kas nozīmē, ka šogad līdz gada beigām arī šis tirgus būs ar mīnusa zīmi. Šajā gadījumā nav svarīgi, kura valsts, jo būvniecība ir kritusies visur, gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā, gan Vācijā, visur. Tas ietekmē gan cenas, gan realizācijas iespējas.

Savukārt eksportā uz Zviedriju lielāks iespaids ir papīrmalkai, un tam varētu būt divi iemesli - šajā gadā mēs gan privātajos, gan valsts mežos veicam mazāk mežizstrādi. Iemesls ir cenas, jo īpaši privātajiem, un pavasarī tika ieviests mizgraužu ārkārtas stāvoklis, kas iesaldēja ļoti daudz cirsmu, kuras nevarēja izstrādāt. Mežizstrāde ir kritusies ļoti būtiski. Ja runājam par privātajiem mežiem, tad kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas privātajā tirgū ciršana ir samazinājusies uz pusi. Tas nozīmē, ka mums vienkārši ir bijis fiziski mazāk baļķu, ko eksportēt. Otrs iemesls papīrmalkas tirgū ir tas, ka pagājušajā gadā, sākoties karam, papīrmalkai, īpaši bērza, ļoti uzskrēja cenas. Tie bija tādi rekordi, kādus iepriekš nebijām redzējuši. Šobrīd cenas ir būtiski samazinājušās, un loģiski arī tas ietekmē eksporta apjomu uz Zviedriju.

Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka nav svarīgi tik daudz skatīties valstis, bet gan noieta tirgus. Ja, piemēram, celulozes industrijai iet tik slikti, kā tas ir bijis šajā pirmajā pusgadā, tad nav svarīgi, vai tā ir Zviedrija, Vācija vai Somija, - tas ir savstarpēji globāli sasaistīts tirgus. Tāpat būvniecībā - ir ļoti retas reizes, kad Eiropā kādā valstī ir būvniecības bums un citā stagnācija. Tāpēc ir jārunā par noieta tirgiem, nevis valstīm, uz kurām eksportējam.

Kādas ir prognozes par eksporta apjomiem šogad kopumā un nākamgad?

Par nākamo gadu es paklusēšu. Godīgi sakot, kopš 2017.gada mums nozarē katru gadu ir kāds "force majeure". Protams, salīdzinot ar tādu "force majeure", kāds šobrīd ir karš Ukrainā, visi iepriekšējie var iet atpūsties. Ir bail, ka kaut kas pilnīgi negaidīts notiks, tādēļ neko neteikšu par nākamo gadu. Līdz šī gada beigām, visticamāk, mēs stagnēsim. Nav milzīgu cerību, ka tirgus uzlabosies. Pirmkārt, būvniecības sezona iet uz beigām. Jāatzīmē gan, ka būvniecības sezona bija krietni labāka, nekā varēja gaidīt pie tik ļoti strauja kredītprocentu kāpuma.

Tajā pašā laikā tā nebija klasiski normāla, tajā nebija tik lielu kritumu, kā mēs sākotnēji baidījāmies un sagaidījām, taču nepiepildīja arī optimistu gaidas, ka cilvēkiem ir tik daudz naudas, ka neuztrauc procentlikmju kāpums. Būvniecības sezona beidzas, un nekas labāks tur nevar notikt. Faktiski vienīgais segments, kas var uzrādīt milzīgu pārsteigumu, - bet ceru, ka tas nenotiks, - ir enerģētiskā koksne. Mūsu nozarei tas īstermiņā būtu izdevīgi, bet kopumā tautsaimniecībai traģiski, ja uznāks ārprātīgi auksta ziema. Tajā brīdī, visticamāk, enerģētikas produktiem cenas kāps augšā. Protams, mēs esam daudz labāk sagatavojušies nekā pagājušajā sezonā, kad bija bažas par gāzes pietiekamību. Šobrīd gāzes krātuves ir pilnas, bet tomēr tie apjomi nespēj nosegt visu ziemu. Ja gāzes cenas kāps debesīs, tad tam sekos visi pārējie enerģētikas produkti. To mēs jau piedzīvojām pagājušajā gadā.

Jāsaprot, ka šobrīd visi ķēdes dalībnieki - ražotāji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji - baidās, jo pēdējā pusgadā tā ir bijis, ka viss, ko tu saražo šodien, rīt ir kļuvis lētāks. Protams, ar izņēmumiem, jo "premium" jeb mājsaimniecības kvalitātes granulas ir cenu kāpuma līknē. Vairāk vai mazāk visiem pārējiem produktiem cenas pakāpeniski krīt. Tā iemesla dēļ visi ķēdes dalībnieki, tostarp gala patērētājs, negrib veidot uzkrājumus, jo no patērētāja ir cerība, no pārdevēja bailes, ka šodienas krājumi rīt būs lētāki. Kāpēc kāpj "premium" granulas? Tieši šo baiļu efektā nav nekur izveidoti krājumi un lokāli sāk veidoties deficīti. Ja sāk veidoties deficīts un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tas cenas rauj uz augšu. Man ir bažas, ka enerģētikas sektorā var kaut kas līdzīgs gadīties.

Ja runājam par Latviju, tad šajā ziņā riski ir mazāki, jo mājsaimniecības atšķirībā no Eiropas, kas vasarā bija ļoti pieklusušas, Latvijā diezgan aktīvi pirka visu vasaras sezonu. Tas dod pārliecību, ka mūsu mājsaimniecības ir sagatavojušās. Savukārt katlumājas ir noslēgušas līgumus ar piegādātājiem, bet šajā jomā ir manis pieminētais risks, ka privātais mežu īpašnieks nevēlas pārdot savu cirsmu, jo uzskata, ka cenas ir zemas, un tā iemesla dēļ var trūkt izejmateriāla. Mēs jau neviens katlumājām nepārdodam produktu, kas mums tagad ir, bet principā pārdodam nākotnē iegūstamo produktu. Pie slapja rudens un aukstas ziemas salikuma var izveidoties nevēlami sastrēgumi. Tas ir sliktākais scenārijs.

Pagājušā gada ziema bija netipiski silta, un diez vai mums šogad ir pamats gaidīt tādu pašu. Ja ziema būs klasiska, normāla Latvijas ziema un rudens, tad visam vajadzētu būt kārtībā.

Koksnes produkcijas eksportētājiem iepriekšējie divi gadi ir bijuši ļoti labi, vai kaut kādi "tauki" ir uzaudzēti un uzņēmumi tagad līdz ar slikto tirgus situāciju var mierīgāk to uztvert un gaidīt labākus laikus?

Mūsu ražošanas ķēdes ir pietiekami garas, tādēļ nevar jūsu teikto vispārināt. Ir eksportētāji, ražotāji, kuriem cenas bija labas, piemēram, dēļu ražotājiem cenas bija labas un peļņas rādītāji bija ļoti augsti, īpaši 2021.gadā, un kopumā arī 2022.gads nebija slikts, lai gan pēdējais ceturksnis bija traģisks. Dēļu ražotājiem tauki vairāk vai mazāk ir uzkrāti, bet, ja esi mēbeļu ražotājs vai karkasa māju ražotājs, tad augstās dēļu cenas iegrieza. Viņu produktiem tik strauji cenas nekāpa kā viņu ražotās produkcijas izejmateriāliem.

Uzņēmumu individuālā gatavība ir ļoti dažāda, bet kopumā kokrūpniecība kā sektors ir diezgan pamatīgi spējis kopš iepriekšējās finanšu krīzes nomainīt savu kapitāla struktūru. Mums ir salīdzinoši nelieli banku aizņēmumi pret savu biznesu, pamatlīdzekļiem un pašu kapitālu. Tas būtiski samazina riskus, ka kāds sāks no ārpuses tevi raustīt, kā tas bija 2008.gadā no banku sektora puses. Tajā pašā laikā tā sauktie tauki, uzkrājumi un rezerves nebaltām dienām ēdas diezgan ātri.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra norādīja, ka šobrīd kokrūpniekiem eksportā iet slikti, bet tā arī ir viena no tām nozarēm, kas visaktīvāk meklē jaunus tirgus. Kā eksportētājiem veicas ar jaunu tirgu apgūšanu?

Protams, mēs meklējam. Ja saskaita valstis, uz kurām esam aizveduši kaut vienu konteineru Latvijā ražotās koksnes produkcijas, tad tās ir pāri par 100 pasaules valstīm. Protams, nevar salīdzināt tās ar Lielbritāniju, jo tas mūsu ražotājiem ir lielākais tirgus, kas aizņem nedaudz mazāk kā piektdaļu kopējā noieta, taču kopumā esam plaši pasaulē aizgājuši. Tomēr nav pamata domāt, ka tagad mēs varētu strauji nomainīt Lielbritāniju, piemēram, pret Austrāliju. Tas nav iespējams, jo tirdzniecības ķēdes, loģistika, partnerība un sadarbība ir veidota gadiem un nav iespējams tā brīvi mētāties.

Kuras no valstīm ir lielākie tirgi kokrūpniekiem?

Lielākais eksporta tirgus ir Lielbritānija, otra lielākā ir Zviedrija, tad seko abas Baltijas valstis. Nākamās ir Dānija un tad Vācija, kuras ir īpaši nozīmīgas Latvijas ražoto mēbeļu eksportā.

Ar retiem izņēmumiem šobrīd gandrīz nav tādu koksnes produktu, kuriem ietu izcili, ir pāris, kuriem iet labi. Vēl aizvien bērza saplāksnim uz pārējo produktu fona iet ļoti labi. Iemesls ir gaužām vienkāršs, jo trīs karā ierautās valstis - Baltkrievija, Krievija un Ukraina - savulaik apgādāja 60% no visa Eiropas tirgus. Izslēdzot Baltkrieviju un Krieviju no šī tirgus, proti saplāksnis, tāpat kā lielākā daļa koksnes produktu, ir sankcionētais produkts. Eiropas bērza saplākšņa ražotājiem uz kādu brīdi ir diezgan lielas priekšrocības. Sankcionēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktu ražotājus bija pareizs lēmums, neskatoties uz to, ka vairāki ražotāji Latvijā no tā ir zaudējuši būtiskus biznesa segmentus. Koksnes produkti, protams, nevarēja mēroties ar minerālu un naftas produktu eksportu no agresorvalstīm, bet tāpat bija nozīmīgs ienākuma avots, it īpaši Baltkrievijai. Nevajag mums finansēt ienaidniekus šajā zemiskajā karā!

Vēl viens segments, kuram šobrīd, augustā, iet salīdzinoši labāk, ir tieši mājsaimniecības kvalitātes granulas. Industriālajām granulām gan neiet labi.

Tad atliek gaidīt, kad tirgi, īpaši būvniecības, sāks atkal atkopties.

Jā, bet tas noteikti nebūs šis gads.