Garīdznieki noraizējušies par bīstamu konkurentu — kāds labāk "sacer" sprediķu tekstus
foto: unsplash.com
Ilustratīvs attēls
Auto un tehnoloģijas

Garīdznieki noraizējušies par bīstamu konkurentu - kāds labāk "sacer" sprediķu tekstus

Jauns.lv

Amerikāņu garīdznieki ir satraukti — mākslīgais intelekts ir iemācījies rakstīt sprediķu tekstus, un tie reizēm mēdz izdoties pat labāk nekā cilvēkiem. Dažādu konfesiju garīdznieki vaicā, kāda nākotne gaida viņus pašus, vēsta izdevums “New York Post”.

Jaunās derības pētnieks un kristīgās vietnes “Mockingbird” (“Atdarinātājputns”) redaktors Teds Brūers 2022. gada decembrī uzrakstīja par savu eksperimentu: uzdeva čatbotam ChatGPT uzrakstīt Ziemassvētku sprediķa tekstu. Prasības bija stingras: pamatā jābūt Lūkas evaņģēlijam, tostarp tajā teiktajam par piedzimšanu, kā arī jābūt citātiem no Karla Bārta, Martina Lutera darbiem, Lionas Ireneja izteikumiem un bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas uzstāšanās. Čatbots pilnībā izpildīja uzdevumu, turklāt Brūers atzina, ka teksts pat pārspēja dažus baznīcā dzirdētos sprediķus. “Rodas iespaids, ka mākslīgais intelekts pat saprot to, kādēļ Jēzus piedzimšana patiešām ir labā vēsts,” viņš pārsteigts sacīja. Tomēr tam “pietrūkst jebkāda cilvēciskā siltuma”.

2022. gada beigās Ņujorkas rabīns Džošua Franklins brīdināja savu draudzi, ka nolasīs svešu sprediķi par uzticēšanos, ievainojamību un piedošanu, bet pēc tam lūdza uzminēt autoru. Protams, nevienam neizdevās. Autors bija čatbots ChatGPT, kuram Franklins bija uzdevis uzrakstīt tūkstoti vārdu garu tekstu.

“Tagad, kad jūs aplaudējat, mani pārņem šausmas. Es uzskatīju, ka jauno tehnoloģiju dēļ kravas automašīnu šoferi zaudēs savu darbu ātrāk par rabīniem. ChatGPT var likties ļoti saprātīgs, bet jautājums — vai tas spēj paust empātiju? Nē, pagaidām nespēj,” viņš sacīja. Mākslīgais intelekts vēl nespēj paust līdzcietību un mīlestību, nespēj izveidot kopienu un attiecības. “Tieši tas mūs satur kopā,” uzsvēra Franklins.

Pagaidām mācītāji uzskata, ka cilvēks ir pārāks: jā, čatbots prot uzrakstīt labu sprediķa tekstu, taču nevar aizvietot pašu sprediķi. “Tam trūkst dvēseles, nezinu, kā vēl to pateikt,” saka ASV Kentuki štata mācītājs Heršels Jorks, kurš teoloģijas skolas dekāns un kristīgās sprediķošanas profesors Dienvidu baptistu teoloģijas seminārā. Tehnoloģijas nespēj sapulcēt cilvēkus kopā, paust neviltotu līdzjūtību un radīt kopīguma sajūtu, bez kura nespēj pastāvēt neviena draudze.

Tenesī štata Brentvudas baptistu baznīcas mācītājs Maiks Glens ir pārliecināts, ka tehnoloģijas nekad neaizstās cilvēku. Reaģējot uz palīga joku, ka Glenu var aizstāt mākslīgais intelekts, viņš uzsvēra, ka tā nekad nenotiks, jo “evaņģēlijs ir vairāk nekā vārdi, Tā ir liecība par mainītu dzīvi.”

Tomēr pastāv arī cits risks — jaunie mācītāji var sākt slinkot savu sprediķu sacerēšanā, aizvien vairāk savu pienākumu uzticot mākslīgajam intelektam. “Daži jaunie mācītāji var pārmērīgi paļauties uz šādām tehnoloģijām un pievērt acis uz to darba trūkumiem. Daudzi garīdznieki pārstrādājas, nogurst, cieš no trauksmes. Var viegli iedomāties, ka kāds no šādiem garīdzniekiem padomās: “Es vienkārši nespēju paspēt visu darāmo,” un sāks [mākslīgā intelekta paustās] idejas uzdot par savējām,” uzskata Džeisons Takers no Dienvidu baptistu teoloģiskā semināra.