Kā pareizi aizņemties, lai bizness plauktu
Uzņēmumu attīstībai nepieciešami finanšu resursi, kurus investēt ne vien darījumu nodrošināšanai, bet arī iekārtu, aparatūras un tehnoloģisko risinājumu iegādei. Ikdienā komunicējot ar uzņēmumu pārstāvjiem, regulāri nākas saskarties ar situāciju, ka arī uzņēmēji ne vienmēr spēj definēt atšķirību starp kredītu un līzingu (ilgtermiņa nomu) un izvēlēties atbilstošāko risinājumu konkrētajai situācijai. Turklāt, neizpratne, kas rezultējas atšķirīgās izmaksās pašam biznesam, valda ne vien starp pašnodarbinātajiem speciālistiem, piemēram, medicīnā, bet arī ražotājiem. Galu galā dārgas biznesa izmaksas, kas atstāj tiešu ietekmi uz peļņas maržu, var sagraut pat visveiksmīgāko ieceri. Antons Kovaļovs, “GRENKE” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors aplūko šo abu finansējuma modeļu atšķirību un palīdz saprast to piemērotību dažādiem uzņēmējdarbības attīstības gadījumiem.
Būtiskākā atšķirība ar līzingu ir tā, ka kredīta gadījumā tā ņēmējs pārsvarā saņem naudu, nevis preci, ar kuru norēķinās tieši ar tehnikas piegādātāju vai, piemēram, būvniekiem. Turklāt, kredīta gadījumā uzņēmējs no pirmās dienas kļūst par iegādājamā objekta īpašnieku un iekļauj to grāmatvedības bilancē, uzsākot amortizācijas atskaitījumus. No tāda viedokļa kredīts ir izdevīgs pamatlīdzekļu iegādei, kuru plānotais kalpošanas laikā ir vismaz 15 – 20 gadu un vērtība laika gaitā būtiski nemainās vai pat pieaug kā būvniecības gadījumā. Cits variants – kreditēšanas objekts ir apgrozāmie līdzekļi uzņēmuma ikdienas darbības nodrošināšanai.
Jāņem vērā, ka kredīta gadījumā tiek piemērotas komercķīlas, kas jāiekļauj uzņēmuma gada publiskajā bilancē, līdz ar ko no grāmatvedības viedokļa dažkārt bojā biznesa finanšu ainu. Tas, savukārt, var atsaukties uz spēju veikt jaunus aizņēmumus turpmākajai uzņēmuma attīstības nodrošināšanai. Vienlaicīgi Lursoft vai Uzņēmumu reģistra datu bāzē ievietotā informācija par komercķīlām, ja tie ir ražošanas līdzekļi, sniedz vērtīgu izziņas materiālu konkurentiem par uzņēmuma iecerētajiem attīstības vektoriem.
Savukārt, līzinga gadījumā līdz pat tā noslēgumam objekts paliek tā devēja īpašumā. Šāds darījums ir piemērotāks objektiem, kuri nekavējoties sniedz peļņu, to vērtība krītas un paredzētais kalpošanas laiks ir trīs līdz septiņi gadi. Raksturojot līzingu, populārs ir teiciens – maksā līdz ar peļņu (pay as You earn), raksturojot faktu, ka līzinga darījumi bieži vien tiek slēgti bez pirmās iemaksas un maksājumi jāsāk veikt tikai nākamajā mēnesī pēc objekta iegādes, kad tas jau nesis pirmo reālos ieņēmumus uzņēmumam.
Tā kā līzinga gadījumā vienīgā ķīla ir pats līzinga objekts, tad tas nav jāatspoguļo publiskajā uzņēmuma gada pārskatā, par to pārsvarā gadījumu nav jāveic amortizācijas atskaitījumi un līdz ar to no grāmatvedības viedokļa ir neitrāls, saglabājot nemainīgu uzņēmuma kredītreitingu. Pie tam līzinga maksājums (pamatsumma un procenti) parādās peļņas un zaudējumu aprēķinā, samazinot ar nodokļiem apliekamo ieņēmumu daļu.
Kā vēl viena zīmīga atšķirība starp kredītu un līzingu ir jāmin tāda, ka kredīta gadījumā darījumam tiek piemērotas tā dēvētās starpbanku aizdevumu tirgus likmes, kas ir mainīgas. Ņemot vērā prognozējamos procesus starptautiskajos tirgos, nauda atkal paliks dārgāka un kredīta ikmēneša maksājumi atsāks pieaugt. Salīdzinoši līzinga darījumos maksa tiek fiksēta līguma slēgšanas brīdī un ir stabila visu izmaksas laiku.
Nereti kā Grenke Latvija pārstāvis sastopos ar uzņēmēju aizspriedumiem, ka līzings tiek piemērots vienīgi gadījumos ar niecīgām summām un nav piemērots uzņēmējdarbības attīstības finansēšanai. Atļaušos nepiekrist. Līzinga darījumos Latvijā un Pasaulē bieži tiek finansēta gan dažāda veida aparatūra, tehnoloģijas un ražošanas iekārtas līdz pat 100 un vairāk tūkstošiem vērtībā bez pirmās iemaksas. Šāds finansēšanas veids ir populārs kā starp ārstniecības prakšu un dažādu pakalpojumu biroju īpašniekiem pilsētās, tā starp reģionālajiem ražotājiem, kas vēlas attīstīt jaunu izstrādājumu izgatavošanu un iegādājas jaunas iekārtas vai ražošanas līniju.
Būtībā kredīts un līzings ir divi paralēli finansēšanas veidi, kuri dažreiz pat savstarpēji nekonkurē, ja uzņēmēji saprot to atšķirības un izvēlas atbilstošāko konkrētajā situācijā. Galu galā tam ir būtiska ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju un nākotnes attīstības potenciālu.
