Juvelieri pāriet uz mākslīgajiem dimantiem
Pasaulē lielākā juvelierizstrādājumu kompānija "Pandora" atteikusies no dabiskajiem dimantiem un turpmāk savās rotās izmantos tikai laboratorijā tapušus briljantus. Lēmums pieņemts, rūpējoties par apkārtējo vidi.
Tam ir arī politiska nozīme – pirms divdesmit gadiem spēkā stājās ANO ierosinātais Kimberlijas process, lai novērstu biznesu ar asiņainajiem dimantiem, kas kalpo par naudas avotu bruņotiem dumpinieku formējumiem Kongo Demokrātiskajā Republikā un citās Āfrikas valstīs.
Zemāka cena
No uzņēmēju viedokļa vēl būtiskāks par ētiku ir cenas faktors. "Mēs varam iegūt to pašu rezultātu, iztērējot par trešdaļu mazāk," intervijā BBC norāda "Pandora" ģenerāldirektors Aleksandrs Lačiks.
Pagājušajā gadā tieši rotaslietām mākslīgi izaudzēto dimantu apjoms sasniedza sešus līdz septiņus miljonus karātu. Kopumā tos saražo pat četrreiz vairāk par dabiskajiem, taču lielākoties mākslīgie dimanti der tikai tehniskām vajadzībām, jo ir pārāk sīki un ar nepietiekamu juvelierkvalitāti. Ķīmiskā ziņā mākslīgais dimants ir tāds pats oglekļa alotrops.
Pēc Antverpenes pasaules dimantu centra un kompānijas "Bain & Company" datiem, pandēmijas laikā dabisko dimantu ieguve samazinājās līdz 111 miljoniem karātu, bet augstākais punkts bijis 2017. gadā ar 152 miljoniem. Lielākos zaudējumus pieredzēja dimantu ieguve Krievijā, Kanādā, Botsvānā un Austrālijā.
Ne vienmēr ekoloģiski
Pandora laboratorijas dimanti top Lielbritānijā, kur arī tos sāks tirgot vispirms. Jaunās rotas maksās no 250 mārciņām (ap 290 eiro). "Mēs gribam paplašināt tirgu, padarot briljantus par daļu no ikdienas, lai cilvēki biežāk varētu atļauties tādas dāvanas," teic Lačuks.
Patlaban gan pircēji lielākoties izvēlas mākslīgos dimantus daudz zemākas cenas un labāka dizaina dēļ, bet ekoloģija un ētika īpašu lomu nespēlē. Tomēr ir grupa, kam šie jautājumi ir salīdzinoši svarīgāki – mileniāļi un Z paaudze, kā dēvē pēc 1980. gada dzimušos.
Laboratorijas briljantu ekoloģija tomēr var būt apšaubāma – to ražošanai ar augstu spiedienu un temperatūru nepieciešams daudz enerģijas, turklāt 50 līdz 60% mākslīgo dimantu nodrošina Ķīna, kas elektroenerģiju iegūst, dedzinot ogles un tātad piesārņojot un sildot planētu.
Zaudēs mazie dimantu racēji
Turpretim ASV, lielākajā laboratorijas briljantu vairumtirdzniecības tirgū, pievērš uzmanību atjaunojamiem enerģijas avotiem. Lielākais to ražotājs ASV "Diamond Foundry" apgalvo, ka ieguves process simtprocentīgi balstās uz hidroenerģētiku.
"Mēs gribam kļūt par biznesu, kas atstās minimālu oglekļa pēdu. Man ir četri bērni, un, kad es nomiršu, es gribu atstāt planētu labākā stāvoklī, nekā tā atrodas pašlaik, lielā mērā cilvēces darbības dēļ," klāsta Lačuks. Pērn "Human Rights Watch" pārskatā norādīts, ka "Pandora" ir viena no ētiskākajām juvelierfirmām.
Pasaules dimantu padome iebilst, ka mākslīgie briljanti nav panaceja vides aizsardzībai un cilvēktiesībām. Tā arī norāda, ka cilvēki, kas pārtiek no dimantu ieguves sīkos apjomos, gluži kā mūsu ogotāji un sēņotāji no meža veltēm, var zaudēt savu ienākumu avotu, kas novedīs pie pilnīgas nabadzības un jauniem konfliktiem.
