Video: Covid-19 krīzes laikā lidostā “Rīga” grandiozs privāto lidojumu skaita pieaugums

Nesenajās Lieldienu brīvdienās interese par ceļošanu ar čarterreisiem bija, tomēr tā neesot salīdzināma ar 2019. gadu. Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijā (ALTA) saskata, ka organizētā tūrisma nozari gremdē pārlieku stingri ierobežojumi un valsts nespēja nodrošināt sauszemes robežas šķērsošanas kontroli un individuālo ieceļotāju testēšanu. Visbiežāk, tur veidojošos Covid-19 pozitīvo statistiku nepelnīti attiecina uz visu tūrisma nozari kopumā.

Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš skaidro: “organizētās ceļošanas protokols paredz, ka, izlidojot, piemēram, no Ēģiptes, tūristam jābūt pieejamam negatīvam testam. Šāds negatīvs tests atkārtoti ir jāsaņem, ielidojot Rīgā. Tas nozīmē, ka ierasties Latvija ar organizētu čarterreisu no Ēģiptes pozitīvam, nav iespējams. Ja tests pirms izlidošanas ir pozitīvs, tad šis tūrists paliek Ēģiptē. Tam ir paredzēta ceļojuma apdrošināšana, kas paredz kārtību, kādā cilvēks var atgriezties pēc plānotā datuma un, savukārt, Ēģiptes pusē ir organizēta sava kārtība, kas notiek ar šiem pozitīvajiem gadījumiem, sākot ar karantīnas istabām, kas ir viesnīcās, un, ja ir nepieciešams, tad ir paredzētas slimnīcas, kur ir iespējams ārstēties.”

Arī influencere Katrīne Sauliete savā Instagram kontā publicējusi savas Ēģiptes ceļojuma foto, kur komentē, ka jūtas droši. Ceļojuma laikā Covid-19 testu veikusi 3 reizes. Pirms izlidošanas, pirms došanās mājup un vēlreiz, ielidojot Rīgā. Arī tūroperatori pārliecināti, ka atgriezties no organizēta tūrisma brauciena inficētam ar Covid-19 nav iespējams, tāpēc neesot saprotams valdības vispārinātais skatījums uz tūrisma sektoru.

Viens no lielākajiem Latvijas tūroperatoriem SIA “Latvia Tours” pandēmijas dēļ bijis spiests šķirties no trešdaļas darbinieku. Kolektīvs sarucis no vairāk nekā 60 līdz 20 cilvēkiem. Uzņēmuma direktore Ieva Keiša aicina valdību nonākt pie saprātīga regulējuma: “Mēs jau vismaz pusgadu runājam par to, kā mēs iesim laukā no šīs krīzes situācijas. “Iesim laukā” nenozīmē, ka vienā dienā Covid-19 būs pārvarēts. “Iesim laukā” nozīmē, ka mēs iemācīsimies sadzīvot ar esošajiem apstākļiem, organizējot iespējami drošu cilvēku pārvietošanos, tādejādi saglabājot daļu biznesa. Mums vajadzētu skatīties uz jebkuru no kaimiņvalstu piemēriem un mēģināt atrast sev vislabāk darbojošos modeli, nevis vienkārši kompilēt visus striktākos ierobežojumus un īstenot tos visus šeit. Jāizveido saprātīgs modelis.”

Līdz ar striktajiem izceļošanas un ieceļošanas ierobežojumiem, arī lidosta “Rīga” cietusi zaudējumus 15,5 miljonu eiro apmērā. Dzīvojot taupības režīmā, lidostas infrastruktūru izdodas uzturēt par 2019. gadā uzkrātajiem līdzekļiem. Kopš 17. marta, kad atļauti lidojumi uz trešajām valstīm un precīzāk noregulētas prasības, redzams, ka pasažieru skaits lēnām sāk palielināties. Tomēr, salīdzinot ar periodu pirms krīzes, tas ir ļoti maz.

Lidostas “Rīga” pārstāve Laura Kulakova stāsta, ka šī gada pirmajā ceturksnī apkalpoto pasažieru skaits, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu sarucis par vairāk nekā 90%: “Runājot absolūtajos skaitļos, šogad trijos mēnešos mēs esam apkalpojuši nepilnus 120 000 pasažieru. Pagājušogad šajā pat laikā mēs bijām apkalpojuši jau vairāk nekā 1,2 miljonus pasažieru. Es domāju, tie cipari runā paši par sevi.”

Kamēr regulāro avioreisu ir tik maz, brīvo gaisa telpu un skrejceļus aktīvi izmanto privāto lidmašīnu īpašnieki un kravu pārvadātāji. Trūkstošos ienākumus no regulārajiem reisiem tas nekompensē, tomēr šīs divas jomas attīstījušās iespaidīgos apjomos.

“Šajā segmentā mums ir liels pieaugums, jo privāto lidaparātu īpašnieki izmanto tās iespējas, ka lidostā “Rīga” nav tik daudz regulāro reisu un tai pašā laikā mums ir tiešām augstas kvalitātes biznesa aviācijas termināļi, kuri piedāvā gan tehnisko apkalpi, gan pasažieru apkalpošanu augstā līmenī. Viņi šeit lido gan uz tehnisko apkopi, gan atved un aizved pasažierus. Šim segmentam ir 138,3% pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu. Bet kravu lidojumu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, ir gandrīz dubultojies,” stāsta Kulakova.

Tūrisma nozarē strādājošie prognozē, ka iziešana no Covid-19 krīzes prasīs vismaz 4 līdz 5 gadus. Liels pārbaudījums būs zaudēto darbinieku atgūšana.