foto: unsplash.com
Kibernoziedznieki parasti mēģina darboties citā jurisdikcijā, jo tādā gadījumā apcietināšana vai cita represēšana ir daudz sarežģītāka.
Kibernoziedznieki parasti mēģina darboties citā jurisdikcijā, jo tādā gadījumā apcietināšana vai cita represēšana ir daudz sarežģītāka.
Auto un tehnoloģijas

Kibernoziedznieki parasti nav vietējie, bet viņi var noalgot kādu, kurš iztulko latviešu tekstus

LETA

Kibernoziedznieki visbiežāk nav vietējie iedzīvotāji, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

"Tas ir arī kā pamatlikums, ka kibernoziedznieki tomēr mēģina darboties citā jurisdikcijā, jo tādā gadījumā apcietināšana vai kaut kāda represēšana ir daudz, daudz sarežģītāka," skaidroja Kaškina.

Vienlaikus viņa atzīmēja - ja ir labi latviski tulkota krāpniecības kampaņa, tad ir skaidrs, ka ir piedalījies kāds ar labu latviešu valodu, jo, ja ir izmantoti automātiskie tulkotāji, tad visbiežāk to var pamanīt.

"Tomēr tas nenozīmē, ka šis tulkotājs pats ir krāpšanās autors. Tas tikpat labi var būt kāds noalgots students, kuram vienkārši palūdz iztulkot tekstu," teica Kaškina.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.