Pētījums: daļa darbinieku attālināto darbu turpinās arī pēc pandēmijas

No aptaujātajiem 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Savukārt 18% ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai – 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

“Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu – mums visiem būs tām jāadaptējas,” pētījuma rezultātus skaidro “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Daļa biroja darbinieku uzņēmumā neatgriezīsies

Latvijā kopumā, 2020.gada sākumā, pirms ārkārtas stāvokļa, biroja telpās darbu veica 61% darbinieku. Martā, sākoties pirmajai ārkārtas situācijai, liela daļa biroja darbinieku sāka strādāt attālināti, un biroju primāri par savu darba vietu uzskatīja vien 41%. Savukārt, otrā ārkārtas stāvokļa laikā, piesardzība iedzīvotāju vidū mazinājās un nedaudz mazāk darbinieku izvēlējās darbu attālināti, un biroja telpas izmantoja jau 45% aptaujāto uzņēmumu darbinieku.

“Pandēmijai ir bijusi visaptveroša un neatgriezeniska ietekme uz to, kā mēs izmantosim birojus tuvākā un vidējā termiņā. Lai arī pārsteidzošs ir daudziem atklājums, cik produktīvi varam strādāt no mājām, tomēr attālinātajam darbam ir ierobežojumi - liela daļa dokumentu aprites joprojām ir drukātu papīru formātā, trūkst vispārējas digitālās prasmes un cilvēki gluži vienkārši nav pieraduši pie šādām izmaiņām, lai pilnvērtīgi strādātu attālināti. Mūsdienās, informācijas laikmetā, zināšanu ekonomikas noteikumi nav mainījušies un uzņēmumu sasniegumi, visticamāk, arī turpmāk, būs lielā mērā atkarīgi no darbinieku mijiedarbībām klātienē, spējas sadarboties un kopradīt,” tā prognozēto atgriešanos darba vietās pēc Covid19 ierobežojumi atcelšanas skaidro “Latio” nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītājs Jāzeps Bikše.

Interesants ir fakts, ka pirmās ārkārtas situācijas laikā, uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu 73% darbinieki strādāja attālināti, savukārt otrās ārkārtas situācijas laikā vien tikai 45%. Savukārt uzņēmumos ar vietējo kapitālu, darbinieki arī pirmā ārkārtas stāvokļa laikā izvēlējās darbu attālināti veikt mazāk – 37%, rudenī jau vien tikai trešdaļa.

Vai mājas visiem darbiniekiem ir piemērotas darbam?

Jautājot par iemesliem, kādēļ uzņēmumi joprojām saglabā savas biroju telpas, visbiežāk - 71% kā iemeslu minēja to, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami veikt attālināti. 64% respondentu atzinuši, ka birojs ir vieta, kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, 56% tā ir vieta, kur ir pieejamas dažādas biroja koplietošanas ierīces. Visretāk - 21% kā biroju telpu uzturēšanas iemeslu minēja darbiniekus un to prasības, piemēram, pašdisciplīnas trūkums strādājot no mājām, darbinieka mājās trūkst vietas darba vietas iekārtošanai.

“Visticamāk, lielākajai daļai biroja darbinieku, kas šobrīd strādā attālināti, galvenais iemesls atgriezties darbā ir tas, ka mājās vienkārši nav piemērotu apstākļu, lai visi ģimenes locekļi vienlaicīgi spētu kvalitatīvi ne tikai veikt savus darba pienākumus, bet arī mācīties. Ja ģimenē abi vecāki ir strādājoši, ir divi bērni, kas mācās attālināti – ir jābūt lielai dzīves telpai, lai katrs spētu norobežoties un šādā režīmā funkcionētu ilgtermiņā. Savukārt, pētījumā minētie iemesli, nepieciešamībai pēc birojiem ir signāls co-working telpu attīstītājiem. Ja arī būs uzņēmumi, kuri pēc ārkārtas situācijas paliks pie attālinātā režīma, tad pieprasījums pēc koplietošanas telpām, kurās ir pieejama biroja tehnika, piemērota vide darba pienākumu pildīšanai, pieaugs,” komentē J.Bikše.

“Piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, izjūtam ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū. Novērojām, ka pērn īpaši auga interese par mājokļiem ar lielāku platību, klienti lūkojās pēc papildus istabām, kur varētu iekārtot atsevišķu vietu darbam vai mācībām,” saka Evija Dzenīte, „Latio” mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Biroja platība nemainās

Aptuveni pusei no visiem uzņēmējiem jeb 52 % ir biroja telpas platībā līdz 50 m2, bet aptuveni ceturtajai daļai uzņēmēju jeb 28% biroja telpu platība ir 51–100 m2. Gandrīz piektajai daļai (19%) uzņēmēju biroja telpas ir lielākas nekā 100 m2. Būtiski, ka 60 % šādu uzņēmēju, kuriem ir plašas biroja telpas jeb virs 100 m2 , tās nomā, bet 38% aptaujāto tās ir pašu īpašumā. Rīgas birojiem lielākoties ir raksturīga noma, kamēr reģionos – biroju telpas visbiežāk ir uzņēmuma īpašums.

Raksturojot iespējamās biroja telpu platības izmaiņas tuvāko gadu laikā pēc pandēmijas beigām, lielākā daļa uzņēmēju (81%,) kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 m2, norāda, ka tās nemainīsies, bet 5% uzņēmēju tuvāko gadu laikā plāno palielināt biroja telpu platību.

“Liela daļa uzņēmumu gandrīz jau gadu uztur savas biroja telpas bez pilnas noslodzes. Darbinieki strādā daļēji un pavisam attālināti, tādēļ daudzas telpas ilgtermiņā netiek izmantotas. Tas pierāda, ka Latvijā uzturēt biroju ir salīdzinoši lēti, un uzņēmēji, gaidot krīzes beigas, ir optimistiski noskaņoti. Kāds būs tālākais scenārijs, to rādīs cik ilgā laikā uzņēmēji spēs atkopties no esošās situācijas. Priecē gan fakts, ka lielie uzņēmumi, kuru biroju platība ir virs 100 m2, apsver iespēju pat palielināt biroju telpu platību,” pētījuma datus komentē J.Bikše.

Raksturojot biroja platības nomas maksas izmaiņas, salīdzinot ar laiku pirms pirmā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, vairums uzņēmēju jeb 72% norāda, ka nomas maksa nav mainījusies, bet 23 % uzņēmēju biroja platības nomas maksa ir samazinājusies.

„Tas, ka biroju nomas maksa vairumam uzņēmēju nav būtiski mainījusies, un tas, ka uzņēmumi arī šādos apstākļos nesteidz samazināt savu biroju platību, iespējams, skaidrojams ar to, ka šo nozaru uzņēmēji spējuši piemēroties un pietiekoši veiksmīgi turpināt biznesu arī šādos apstākļos, spējot segt savus maksājumus. Savukārt teju ceturtdaļa uzņēmēju biroju nomas maksas samazinājums apliecina, ka telpu īpašnieki ir gatavi nākt pretim saviem klientiem, lai uzturētu labas attiecības arī nākotnē.” situāciju komentē “Latio” nekustamo īpašumu komercobjektu darījumu vadītāja Iveta Talapova. “Otrs aspekts, kādēļ uzņēmumi izvēlas uzturēt savus birojus krīzes laikā ir viņiem nelabvēlīgi nomas līgumi, kurus laužot, uzņēmums var iedzīvoties vēl lielākos zaudējumos,” paskaidro I.Talapova.

Vairāk kvadrātmetru vienam darbiniekam

Aptuveni ⅓ uzņēmēju (34 %), kuru uzņēmumam ir biroja telpas ar platību virs 100 m2, norāda, ka saistībā ar Covid-19 plāno veikt vai jau ir veikuši izmaiņas biroja telpu iekārtojumā. Gandrīz puse no tiem ir darbiniekiem iekārtojuši pilnībā vai daļēji norobežotus kabinetus (pretstatā atvērtā tipa birojam), bet 46 % ir palielinājuši atstarpes starp darba vietām (lai būtu vismaz 2 metri vai pēc iespējas vairāk).

Pētījumā arī noskaidrots, ka aptuveni 69 % uzņēmumu, kas strādā attālināti, saviem darbiniekiem neapmaksā darba vietas iekārtošanu mājās. Ar to palīdz vien 20 % uzņēmēju (10 % iekārto darba vietu visiem darbiniekiem, 10% - daļai). Visbiežāk mājas biroja iekārtošanu atbalsta lielie uzņēmumi, kuros darbinieki skaits pārsniedz 100, un vidēji viena šāda darba vieta izmaksā ap 893 eiro.
„Šis laiks licis piemēroties jaunajiem apstākļiem gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem. Pētījums apliecina, ka diezgan liela daļa cilvēku, kas līdz šim bija pieraduši strādāt birojā, tomēr vēl nav gatavi strādāt attālināti ilgtermiņā. Galvenie iemesli, ko pētījumā minēja uzņēmēji, kādēļ tiek uzturētas biroja telpas, ir tādi, ka darba raksturs ir tāds, ka to būtu grūti vai pat neiespējami paveikt attālināti, ka birojs ir vieta, kur atrodas dažādas koplietošanas ierīces un citi resursi. Redzams, ka ne visi uzņēmēji ir spējuši pilnībā pāriet uz digitālu vidi: ne visiem ir iespējas mājās ierīkot darba vietu, nodrošināt nepieciešamo tehniku (printeris u.c.), pieeju dokumentiem e-vidē," saka pētījumu centra „SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš turpina: "Šai laikā īpaši izjūtams cilvēciskās saziņas klātienē deficīts, un tāpēc teju puse aptaujāto atzīst, ka birojs ir arī vieta, kur darbiniekiem socializēties un kur tikties ar klientiem un sadarbības partneriem. Attālināts darbs pieprasa ne tikai digitālas prasmes, bet arī pašdisciplīnu, spēju piemēroties jauniem apstākļiem un pavisam citādākai darba videi, situācijai. Pietiekoši lielai daļai biroju darbinieku tas ir apgrūtinoši, ja tas ir jādara ilgstoši, un darbam nepiemērotos apstākļos. Tas nozīmē, ka biroja – lielāka vai mazāka – vajadzība arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies". 

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma „Latio” un pētījumu centra „SKDS” pērnā gada nogalē veica pētījumu „Uzņēmuma biroja darba un telpas Covid-19 laikā”, kura ietvaros tika aptaujāti 750 dažāda lieluma Latvijas uzņēmumi, kas pārstāv ražošanas, būvniecības, tirdzniecības un pakalpojumu nozari, galvenokārt ar vietējo kapitālu, un puse no tiem bija bāzēti Rīgā.