"Mēs aizbraucam prom un uz ilgāku laiku!" Uzņēmēji no Ādažiem aizkustinošā vēstulē paziņo, ka viņu mērs ir pilns

Publicējam uzņēmēju viedokli pilnībā: 

  "Mēs ļoti novērtējam atbalstu, kādu esat mums snieguši nu jau gandrīz divarpus gadu garumā, tāpēc vēlamies būt tikpat atklāti kā līdz šim. Pašlaik esam nonākuši punktā, kad skaidrs ir viens — godīgā ceļā darboties un turpināt savu uzņēmējdarbību mēs nespējam. Tas, kā citi ēdināšanas uzņēmumi spēj darboties ilgāk par 2 gadiem, mums nav brīnums. 

Ir vairāki faktori, kas to dara iespējamu, taču tas nav mūsu ceļš. Mums nav ne investoru, ne lobiju, ne fiktīvas grāmatvedības, ne sakaru “īstajās” iestādēs, un mums nav arī vēlmes kaut ko no tā iegūt. Mums nav arī kredītu bankās, kas liktu mums turpināt par katru cenu, vai laika, kad domāt “ko un kā apiet”, lai visu turpinātu. Mūsuprāt, vajadzētu pietikt ar vēlmi darboties, ik dienu šo vēlmi ar prieku un pēc labākās sirdsapziņas īstenot un būt godīgam attiecībā pret sevi, saviem darbiniekiem un valsti. Diemžēl esam tajā kategorijā, par kuru bēdīgi slavenā deputāte teica, ka “tas nav uzņēmējs, kurš nespēj nomaksāt nodokļus”. Un mēs nespējam. Gribam, bet nespējam. Tie, kuri tagad grib izsaukties, ka kaut kas ir jāmaina uzņēmuma darbībā, ir jāpārkvalificējas, ir jā… jā… jādara kaut kas cits, un tad jau būs labi – tie droši vien dzīvo kosmosā, turklāt ne Ādažu kosmosā. Mēs uzskatām, ka šajā īsajā laikā esam paveikuši zvērīgu darbu. 

Ādažu centrālais krustojums, kurā atrodamies, pirms 3 gadiem izskatījās katastrofāli. Mēs to "neapdzīvojam" vieni. Brāļi Saukas tāpat, soli pa solim, ir sakopuši krustojuma otru pusi. Kafejnīcas telpas nomājam, tas nav mūsu īpašums. Zeme ap ēku pieder vēl kādam citam. Kamēr abi īpašnieki ķīvējās, mēs vienkārši ķērāmies pie darba un iekopām dobi ēkas priekšā un notīrījām arī tos logus, kas nav kafejnīcas telpām piederīgi. Pašlaik ēka ir palikusi bez teritorijas apkopēja. Iespēju robežās mēs paši tīrām un slaukām visas drazas, kas tiek atstātas Swedbank bankomāta pusē. Mēs divu gadu garumā bez maksas nodrošinājām labierīcības Ādažu centrā. Tagad to vairs nevaram atļauties, un mums gribētos, lai Ādažu dome beidzot saprot, ka bērniem ir spēļu laukums parkā, bet nav vietas, kur nokārtoties. Ādažos nav arī vietas, kur bērni pēc nodarbībām skolās un pulciņos varētu uzturēties, līdz tiek mājās. Arī to mēs puslīdz esam spējuši nodrošināt, un mums ir prieks, ka bērni šeit jūtas droši un gaidīti. Jau otro gadu ziemas sezonā Ādažu centrā ir zaķi. 

Īsti, dzīvi, pūkaini, barojami un mīļojami. Par prieku lieliem un maziem un lai svētku gaidīšana būtu vēl aizraujošāka. Nekas no tā visa nav tikai mūsu nopelns. Ar nesavtīgu darbu mūs atbalsta daudzi. Līdz šim mēs neesam piedalījušies konkursos par sakoptāko vidi, lielāko devumu vietējiem iedzīvotājiem vai ko tamlīdzīgu, jo mums svarīgāk ir soli pa solim radīt Ādažu centrā omulīgāku sajūtu. Kopumā esam gandarīti par paveikto, lai gan darāmā būtu vēl ļoti daudz. Esam jau teikuši, ka “Madcafe” varējām atvērt, jo pārdevām savu vienīgo nekustamo īpašumu. Šo lēmumu nenožēlojam. 

“Madcafe” ir bijusi neatsverama pieredze visai mūsu ģimenei, taču ir pienācis laiks izvērtēt šībrīža prioritātes un nākotnes perspektīvas, un šobrīd mūsu prioritāte ir bērni. Mūsu bērni. Viņi ir pacietuši to, ka mamma un tētis ir strādājuši bez brīvdienām, ka piektdienās līdz vēlai naktij ir bijis jāgaida, kad viss tiks sakārtots pēc muzikālajiem vakariem, ka brīvdienās ir jāceļas agri, jo vecākiem jābrauc klāt branča galdu, ka visa dzīve ir pakārtota kafejnīcai un ka kafejnīca ir kļuvusi par vietu, kur jāuzturas biežāk nekā mājās. Skarbā realitāte ir bijusi tāda, ka mēs kā ģimene esam spējuši izdzīvot tikai tāpēc, ka mūsu uzņēmums ir ēdināšanas uzņēmums, t.i. badu neesam cietuši, un Dace nepameta darbu savā svešvalodu un tulkošanas praksē. Mūs atbalstīja arī vecāki. 

Nodokļu politika daudzu gadu garumā mūs ir situsi pamatīgi un sit joprojām. Esam izmēģinājuši teju visu, jo katrs no mums un abi kopā mēs esam bijuši gan pašnodarbinātas personas dažādos statusos, gan darba ņēmēji, gan darba devēji. Esam strādājuši, nežēlojot sevi, taču allaž trāpījuši kādā no grupām, kurai valsts piemēro neparedzētas izmaiņas nodokļos vai ierobežojumus pabalstos. Un no tā mēs esam noguruši. Mēs nepadodamies, taču mēs izstājamies no šīs spēlītes, ko valsts vienpusēji spēlē ar tās iedzīvotājiem. 

Šobrīd mēs zinām tikai to, ka mēs aizbraucam, prom un uz ilgāku laiku. “Madcafe” līdzšinējā režīmā darbosies līdz šī gada beigām. Ja kāds grib pārņemt stafeti, lūdzu, rakstiet mums uz madcafe.adazi@gmail.com. Te paliek iekopts bizness, ar savu klientu loku un labiem darbiniekiem. Bet mēs… mēs aizejam ar tukšām kabatām, taču ar milzīgu pieredzi. Jūs varat palīdzēt nodrošināt mums atspēriena punktu turpmākajiem mēnešiem, jo pašlaik mums tāda nav. Šajā nedēļas nogalē mēs izpārdosim savas mantas, bet, lai jums nebūtu tik skumīgi, gada nogalē rīkosim atvadu ballīti līdz rīta gaismai. Atvadu vārdi, pateicības un vairāk informācijas par ballīti sekos vēlāk. 

Cerot uz jūsu sapratni un labvēlīgu iznākumu mums visiem,

Dace un Aigars"

Cilvēku reakcija: daži atbalsta, citi kritizē 

Uzņēmēju paziņojums izsauca plašu reakciju sociālajos tīklos, taču, jāsaka, cilvēku viedoklis nebija gluži vienbalsīgi atbalstošs - daži norādīja, ka arī biznesā darbojas dabiskā atlase, kamēr citi skuma par uzņēmēju lēmumu un veltīja pārmetošus epitetus Latvijas politiķiem.

Lūk, ko domā cilvēki.

Pie kafejnīcas saimnieku emocionālā ieraksta "Facebook" rindojas daudz viedokļu, un cilvēki pauž, ka šī ziņa ir "ļoti skumja", "ļoti žēl", "kamols kaklā", taču atrodas arī pa kritiskākam vārdam. 

"Skumja ziņa Ādažiem un arī Latvijai. Mūsu valstī netiek domāts par mazajiem uzņēmējiem, viņu atbalstu, motivāciju kaut ko darīt. Sanāk, ka jāstrādā melnu muti, lai tikai spētu nomaksāt visus nodokļus, nemaz nerunājot par īres maksājumiem, kas Ādažos arī ir grandiozi. Ticu, ka ar laiku, kad redzi, ka pēc nodokļu un visu citu maksājumu samaksas nekas pāri nepaliek, pamazām sāk zust arī optimisms un vēlme vēl ilgāk cīnīties... Tas, kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus! Lai Jums veicas!" raksta Latvijas iedzīvotāja Zanda. 

Savukārt kāds Kārlis saskatījis vēl vairākus iemeslus ēdināšanas jomā iesaistīto uzņēmēju grūtībām izdzīvot Latvijā: "Latvijā kafe bizness ir ļoti sarežģīts, jo vienīgie klienti ir nabadzīgie latvieši. Bez tūristiem ir grūti. Grūti ir arī bez tiem, kas grib atpūsties un paēst neskaitot santīmus - bet tādu mums te nav daudz. Šķiet, ka Ādažos par maz. No pieredzes varu teikt - kafe biznesā ir liela birokrātija, samērā lieli ieguldījumi, daudz jāstrādā, bet peļņas procents ir nožēlojams. Attiecīgi labāk nodarboties ar citu biznesu - jebkādu citu, kurā ir normāls darba laiks. Veiksmi!"

Ir arī kritiski vārdi, kurus šim stāstam velta sociālo tīklu lietotāja Aija: "Arī izlasīju to virālo kliedzienu. Teksta vidū man sākās nepatika - da mēs, da mēs, cik mēs labi, esam apkopēji arī visai apkārtnei, kādi mēs čakli, kādi mēs pazemoti un nospiesti uz ceļiem, visi dara pāri, ai ai ai, mēs karoče brauksim prom, basta! Nu ta lai brauc. Palika iespaids par sūdīgiem biznesmeņiem, kas paši sev asti ceļ un uz vispārējā furora iebliež savu sevišķi izjusto gaudu." 

Kasjauns.lv/Foto: No privātā arhīva