Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja to var izdarīt Jelgavas pusē un pat lētāk, uzskata "Kulk" direktors
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ieplānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit līdz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus tagad nāksies vest uz “Getliņu” poligonu Rīgā. Pēc uzņēmuma „Kulk” tehniskā direktora Jāņa Melbārža teiktā, poligons „Brakšķi” šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.
Atbilstoši VARAM iecerei (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektam 2021. - 2028. gadam) poligoni, kas nespēs nodrošināt bioloģisko atkritumu pārstrādi, nevarēs turpināt darbību.
“Jūlijā uzņēmums „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kura kapitāldaļas pieder arī „Kulk”, iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir iesaldēta. Bet bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas,” saka „Kulk” tehniskais direktors Jānis Melbārdis.
Melbārdis norāda: "Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja Brakšķu poligonā Jelgavas pusē ir iespējams izbūvēt iekārtu un par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi “Getliņos”. Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 tūkstošus tonnu. Tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tas ir 8 miljoni eiro."
Viņš turpina: "VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 tūkstoši tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie ~ 400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt „Brakšķos”, Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo – 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk".
Viņaprāt, neesot ne ekonomiski, nedz arī loģiski argumenti poligona likvidācijai. "Neredzam arī iemeslus, kāpēc mūsu projektam nevarētu piešķirt finansējumu un to realizēt," uzsver Melbārdis, piezīmējot, ka VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 milj. eiro. Neraugoties uz to, ministrija uzskata, ka atkritumus no Zemgales labāk būtu vest uz Rīgu – dzīt tūkstošiem atkritumu savākšanas mašīnu pa valsts galvenajiem autoceļiem.
Tajā pašā laikā Alvils Grīnfelds, uzņēmuma „Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis, norāda – ja ministrijas plāni kļūs par realitāti, tad 65% atkritumu no visas valsts sakoncentrēsies Rīgā. „Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks, ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme "Getliņos","jautā Grīnfelds.
"Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var pieaugt par 26-45% (atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas)," saka Grīnfelds, norādot, ka bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem.
Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, attiecīgi būtiski pieaugs patērētās degvielas daudzums, līdz ar ko ievērojami palielināsies dabas piesārņojums ar izplūdes gāzu izmešiem, kas ir klajā pretrunā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.
