Kazāks par Covid-19 krīzi: mums nav vienas lielas "Nokia", bet ir dažādas mazas "nokias"

Viņš norādīja, ka līdz šim Eiropā un Latvijā ekonomikas kritiens ir bijis mazāks, nekā sākotnēji gaidīts, bet, protams, situācija ar Covid-19 ir ļoti neskaidra un neprognozējama.

"Tas vienmēr ir bijis galvenais negatīvais risks. Ja saslimšanas cipari būs augsti ilgu laiku, tas negatīvi ietekmēs ekonomiku. Tas, ko varam mācīties no pavasara un vasaras sākuma pieredzes, ir, kā dažādi ierobežojumi ietekmē ekonomiku. Pašreizējie lēmumi slimības ierobežošanā ir bijuši pareizi un nepieciešami, jo cilvēku veselība ir pats svarīgākais, taču turpmākiem lēmumiem ir jābūt daudz mērķētākiem un konkrētākiem, lai ierobežojumi neradītu ļoti negatīvu sitienu pa ekonomiku," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī pauda, ka Latvijas ekonomikā lielākais kritums Covid-19 krīzē ir jau aiz muguras, taču atgūšanās nebūs vienmērīga.

"Atkopšanās pamazām ir sākusies, ekonomika aug - viens sektors ātrāk, otrs lēnāk, bet aug. Ekonomikas atgūšanās nebūs vienmērīga, tā noteikti nāks ar nelieliem kritumiem līdz ar Covid-19 uzplaiksnījumiem tuvākajā laikā. Taču diez vai kritums būs dziļāks, kādu mēs redzējām gada otrajā ceturksnī. Ekonomikas izaugsme nebūs vienmērīga, taču kopumā trajektorija būs augšupejoša. Latvijas ekonomikā dziļākais kritums ir aiz muguras, taču Covid-19 nav beidzies un nenoteiktība ir ļoti augsta," klāstīja Kazāks.

Jautāts, vai līdz ar Covid-19 straujāku izplatību, Latvijas Banka varētu agrāk pārskatīt ekonomikas attīstības prognozes, Kazāks norādīja, ka Latvijas Bankai kopā ar pārējām Eiropas centrālajām bankām ir noteikts grafiks, kad visas eirozonas valstis izstrādā prognozes un tās publicē, taču, ja Latvijas Banka redzēs kādas straujas izmaiņas vai kritumus, tad ir iespējamas atkāpes no grafika un prognozes var izteikt arī agrāk. "Taču es gribētu arī uzsvērt, ka mēs nezinām, kā nākotne izskatīsies," sacīja Kazāks.

Tāpat Kazāks pauda uzskatu, ka valdības līdz šim spertie soļi ir bijuši pareizajā virzienā.

Viņš minēja, ka Latvijas ekonomikā ir strukturāli vājas vietas, tostarp tas ir tranzīta stāsts, kur būtiski samazinās dzelzceļa kravu apmēri, un otrs ir finanšu pakalpojumu centra sapnis, kas nu jau ir izsapņots. Tomēr kopumā Latvijas ekonomika šo krīzi ir pārdzīvojusi salīdzinoši labi. 

"Mūsu veiksmes stāsts, manuprāt, ir tas, ka mums nav vienas lielas "Nokia", bet mums ir daudz un dažādas mazas "nokias". Ekonomika mums ir diversificēta, pielāgota dažādiem tirgiem, līdz ar to ir vieglāk sabalansējama. Tā ir mūsu priekšrocība, ka ekonomika nepaļaujas tikai uz vienu konkrētu jomu, pat neskatoties uz to, ka mums ir problēmas ar tranzītu un finanšu sektoru un mums ir diezgan liela atkarība no tūrisma. Citas jomas spēj diezgan labi reaģēt, un, ja, piemēram, paskatāmies uz pašreizējiem bezdarba rādītājiem, tad bezdarba līmenis ļoti strauji pieaudzis nav," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka ir divi lielākie ierobežojumi, kas smagi skāra ekonomiku - pārvietošanās ierobežojumi un taupība bažās par nākotni. 

"Pirmais ir cilvēku kustības ierobežošana, kas nozīmē, ka cilvēki vienkārši sēž mājās un veselu virkni lietu nevar darīt. Tas ekonomiku skar smagi. To mēs redzējām tūrisma jomā, pandēmijas sākumā - arī mazumtirdzniecībā. Nākamā lieta ir nenoteiktība. Ir bažas par nākotni, cilvēki netērējas, uzņēmumi neinvestē. Labā lieta ir, ka Latvijā pavasarī saslimšana nebija augsta, tādēļ uzņēmumi spēja strādāt un ražot, darbiniekiem nebija jādodas karantīnā. Tā bija laba izvēle, ka valdība sekoja epidemiologu padomiem un kopumā sabiedrība rīkojās atbildīgi, tas ļāva uzņēmumiem turpināt strādāt. Ceru, ka tā arī turpināsim," sacīja Kazāks.