Rīga piesaka ambīciju kļūt par reģiona līderi graudu pārkraušanā
Šī gada septembrī Rīgas ostā pārkrauti 460 tūkstoši tonnu labības produktu, kas ir jauns graudu kravu rekords viena mēneša ietvaros. Pavisam kopā 2020. gada deviņos mēnešos Rīgas ostas uzņēmumi pārkrāvuši 1971,7 tūkstošus tonnu lauksaimniecības produktu, kas ir par 27,4% vairāk nekā šajā periodā pērn.
Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ostas uzņēmumu ieguldījumi terminālu attīstībā un kompetence beramkravu apstrādē ļāvuši ne vien veiksmīgi konkurēt, bet arī pieteikt ambīciju kļūt par reģiona līderi graudu pārkraušanā.
“Galvenie konkurences priekšnoteikumi ir pietiekams dziļums lielo kuģu uzņemšanai, kā arī attīstīta dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj ātri pieņemt un apstrādāt gan graudu kravas no visiem Latvijas reģioniem, gan tranzītkravas. Nozīmīgu lomu spēlē arī ostas termināļu attīstītā infrastruktūra ar pietiekamām lauksaimniecības kravu pieņemšanas, uzglabāšanas un pārkraušanas jaudām,” norāda “KS Terminal”, viena no Rīgas ostas lielākajiem lauksaimniecības kravu pārkraušanas uzņēmumiem, valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.
“Šī gada graudu sezona sākusies dinamiski. Pašreiz esam pārkrāvuši jau gandrīz 200 tūkstošus tonnu graudu, kas ir labākais rezultāts visā mūsu uzņēmuma graudu kraušanas vēsturē. Lielākā daļa ir Latvijas graudu audzētāju produkcija, ko saņemam ar autotransportu no Zemgales lauksaimniekiem, bet ir arī graudi no Latgales, kas tiek piegādāti pa dzelzceļu, kā arī labības kravas no Lietuvas. Mūsu lielākā priekšrocība graudu tirgū ir piestātņu, pie kurām varam apkalpot lielākos kuģus, kas ienāk Rīgas ostā, dziļums. Mūsu terminālis atrodas Daugavas kreisajā krastā un ir visvieglāk sasniedzams tieši graudu ražotājiem no Zemgales – Latvijas “maizes klēts””.
Kopā Rīgas ostā graudus pārkrauj 12 termināļos, kas piegādātājiem ir ērti pieejami abos Daugavas krastos.
Septembris Rīgas ostā bija veiksmīgs mēnesis arī citām kravu grupām. Konteinerkravu apgrozījums, salīdzinot ar augustu, ostā pieaudzis par 3%. Mēneša griezumā konteineri Rīgas ostā bija otrā lielākā kravu grupa, bet trešajā vietā ierindojās kokmateriālu kravas. “Kravu konjunktūra Rīgas ostā mainās. Pēdējos gados ir sarucis fosilo energoresursu (ogļu un naftas produktu) kravu apjoms, bet citās kravu grupās – lauksaimniecības kravu, kokmateriālu un konteinerkravu segmentos, vērojama stabilitāte vai pieaugums. Ostā vairāk ir Latvijas izcelsmes kravu un konteinerkravu, kas ir laba tendence” norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
“Rīgas ostas un tās terminālu priekšrocība ir spēja ātri pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Ja kādas kravu grupas ģeopolitisko vai tirgus apstākļu dēļ samazinās, tas nebūt nenozīmē, ka ostas termināļi stāv tukši, vai osta beidz darboties,” tā A.Zeltiņš.
