Latvijas tālbraucēji-šoferi sašutuši par pārvadājumu reformu: ik pēc astoņām nedēļām atgriezties mītnes zemē

Pēc būtības jaunā reforma paredz pienākumu kravas fūrēm regulāri – ik pēc astoņām nedēļām - atgriezties tajā valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, kā arī ietver ierobežojumus attiecībā uz pārrobežu pārvadājumiem, paredzot „četru dienu miera periodu”, kura laikā vienu un to pašu transportlīdzekli nevar izmantot kabotāžas (pārvadājumi vienas valsts teritorijā, ko veic citas valsts uzņēmējs) pārvadājumiem tajā pašā valstī.

Reformas pretinieki uzskata, ka pienākumam transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, nav veikts ietekmes novērtējumus uz Eiropas Savienības (ES) - vides, ceļu satiksmes drošības, ietekme uz vienotā tirgus funkcionēšanu, ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Vienkāršoti tas nozīmē, ka, aizvedot kravu no Latvijas uz Eiropas viņu galu, piemēram, Portugāli, fūrei tukšā būs jābrauc atpakaļ uz Latviju, pat pa ceļam nepaķerot kādu kravu no vienas portugāļu pilsētas uz otru.

Šajā sakarā visneizdevīgākā situācijā ir pārvadātāji Eiropas Savienības nomales jeb robežvalstīm, jo Eiropas vidienē esošie varēs šurpu turpu braukāt salīdzinoši bez bēdu, jo astoņu nedēļu laikā viņiem tomēr būs jāšķērso „sava valsts”.

Baltijas kravu pārvadātāji jau sākuši piemēroties jaunajai situācijai. Piemēram, lietuvieši savus furgonus reģistrē Eiropas vidienē – Vācijā. Līdz ar to lielie Baltijas kravu pārvadātāji savus auto reģistrēs Eiropas vidienē un pašu valsts kasei ies garām nodokļi. Savukārt vidējie un mazie pārvadātāji nu ir bankrota priekšā.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz problēmsituācijām, bet neko nepanāca. Vēstulē tika norādīts, ka transportlīdzekļa obligātā atgriešana faktiski izstumj dažas dalībvalstis no ES vienotā tirgus un radīs būtiskus un, iespējams, atsevišķos gadījumos nepārvaramus šķēršļus. Šāda prasība radīs lielākus sastrēgumus un, kas ir satraucoši, ņemot vērā ceļu satiksmes drošības pasliktināšanos risku, ir pretrunā ES transporta politikai. Transportlīdzekļa obligātās atgriešanas princips ir klajā pretrunā arī ar ES Zaļo kursu un tajā vērstajiem pasākumiem. Jauns.lv kravu pārvadātājiem jautāja, kā viņi vērtē jauno reformu.

Plaša profila loģistikas pakalpojumu (kravu pārvadājumu) uzņēmuma “Ursus Forwarding” valdes loceklis Edgars Lācis teica: „Ir divas pārvadātāju kategorijas. Vieni savu darbību veic maršrutā Baltija-Eiropa-Baltija, bet otru pamatdarbība ir saistīta ar darbu „uz apļiem” Eiropā (tie ir pārvadātāji, kuri mēnešiem ilgi vadā kravas starp Eiropas valstīm un automašīnu atdzen uz mītnes zemi tikai, kad nepieciešams iziet tehnisko apskati).

Lai arī šī reforma ir attiecināma tieši uz pārvadātājiem, kuri strādā „uz apļiem”, uzskatu, ka tā tomēr skars arī tos, kuri arī bez šīs reformas katru nedēļu atgriež savas automašīnas mītnes zemē.
 
Šaubos, ka kāds no „apļotājiem” brauks mājās tukšā. Visdrīzāk mēģinās paņemt kādas kravas no vietējiem Baltijas uzņēmējiem, kas nozīmē to, ka tiks kropļots tirgus pārvadājumiem maršrutā Baltija-Eiropa-Baltija, jo vienmēr atradīsies kāds, kuram būs nepieciešams atdzīt automašīnu mājās un viņš būs gatavs dempingot cenas, lai tikai tiktu pie kravas. Tādēļ pieļauju, ka reforma ietekmēs gan tos, kuri strādā „uz apļiem”, jo atgriezt automašīnu mītnes zemē nozīmē to noņemt no darba līnijas, kas nav rentabli, gan arī tos, kuri brauc standarta reisus, jo nāksies cīnīties ar dempingotājiem”.

Pilna servisa loģistikas uzņēmuma SIA „Vervo” direktors Māris Dreimanis sacīja: „Skatoties no Austrumeiropas un Latvijas perspektīvas, šī reforma ir vērtējama kā transporta un loģistikas jomas konkurenci kropļojoša un vērsta uz Rietumeiropas autotransporta uzņēmumu protekcionismu, kas ir pretrunā ar ES pamatnostādnēm. Mums kā ES dalībvalsts pilsoņiem tiek liegta darbība ES brīvajā tirgū tikai tāpēc, ka ģeogrāfiski atrodamies Eiropas Savienības nomalē.

Protams, var saprast „vecās" Eiropas transporta kompāniju politisko lobiju, jo Austrumeiropas autotransporta kravu pārvadātāji veiksmīgi izkonkurē šos uzņēmumus. Tomēr, tas ne vienmēr notiek uz lētāka darbaspēka vai zemāku nodokļu likmju rēķina, bet drīzāk optimizējot autoparku vadību, kravu pārvadājumu organizēšanu un izmaksas.

Ir naivi cerēt, ka ar šo reformu no tirgus tiks izstumti lielie spēlētāji no Austrumeiropas, jo, piemēram, daļa no Lietuvas transporta uzņēmuma „Girteka" transporta vienībām jau tagad ir reģistrētas Vācijas struktūrvienībā un jau tagad pārvietojas ar Vācijas valsts numuriem un arī nodokļus maksā tur, kā rezultātā zaudē viņu valsts. Bet lielākie cietēji no reformas būs mazie un vidējie transporta uzņēmumi, kuri nepārreģistrēs savus uzņēmumus ārvalstīs.

„Vervo” grupas uzņēmums SIA „Vervo Auto” pamatā veic importa un eksporta kravu pārvadājumus ar savu autotransportu starp Latviju un Zviedriju, Dāniju, Vāciju, Šveici un Beniluksa valstīm. „Vervo Auto” veiktie kravu pārvadājumi jau tagad gandrīz pilnībā atbilst jaunās reformas noteiktajiem standartiem. Savukārt SIA „Vervo”, kas ir grupas lielākais uzņēmums, kravu transportēšanai Eiropā izmanto partneruzņēmumu autotransporta vienības, reformas rezultātā būtu spiesti izmantot tikai tādus partnerus, kuri atbilst jaunās reformas standartiem”.