Piekrīt augstskolu absolventiem, kuri Covid-19 krīzes dēļ zaudējuši darbu, izmaksāt terminētus bezdarbnieka pabalstus
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šovakar piekrita jaunajā Covid-19 likumā noteikt tiesības Covid-19 krīzes dēļ darbu zaudējušajiem augstskolu absolventiem izmaksāt terminētus bezdarbnieka pabalstus.
Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) komisijas sēdes laikā nāca klajā ar priekšlikumu par atbalstu jaunajiem speciālistiem. Šo priekšlikumu komisija vienojās noformēt kā komisijas priekšlikumu, lai to būtu iespēja iekļaut izskatīšanai Saeimā iesniedzamajā tabulā.
Priekšlikums paredz, ka bezdarbniekam, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beidzis mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvis augstāko izglītību, un ir ieguvis bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.
Šajā gadījumā bezdarbnieka pabalstu izmaksātu pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī - 375 eiro apmērā. Pabalstu izmaksātu līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) vaicāja, ar ko cilvēki, par ko runā priekšlikums, ir labāki nekā tie, kuriem valsts maksā tikai 180 eiro dīkstāves pabalstu, atgādinot, ka Indriksone katru reizi balsojusi pret dīkstāves pabalsta apmēra celšanu.
Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda neizpratni par to, kādi priekšlikumi var tikt iekļauti likumā. "Iepriekš visi piedāvājumi no opozīcijas tika noraidīti, sakot, ka tas esot jālemj valdībai. Kur ir konsekvence?" jautāja deputāte.
Saeimas Juridiskajā birojā skaidroja, ka šis priekšlikums ir aplūkojams Bezdarba apdrošināšanas likuma sakarā kontekstā ar citām personām, tostarp ar ārkārtējā situācijā noteiktu speciālo regulējumu. "Cik pamatoti ir izdalīt vienu personu grupu? Kāpēc ir šāda atšķirīga attieksme? Tas prasa vērtējumu, un tagad nav atbildes," brīdināja Saeimas juriste.
Komisijas deputāti minēto priekšlikumu atbalstīja. Par to un likumu kopumā vēl jālemj Saeimai.