Rezervē 45,5 miljonus eiro atbalsta pasākumiem lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā
Valdība šodien atbalstīja 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu tajās nodarbināto uzņēmumu likviditāti.
Kā uzsver Zemkopības ministrija, ka katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu.
"Jau šobrīd ir skaidri redzams pārtikas eksporta kritums vairākās lauksaimniecības nozarēs, piemēram, svaigu olu eksports sarucis par 30% un vārītu olu eksports sarucis par 20%, savukārt svaiga piena iepirkuma cena samazinājusies pat par 15%. Tie ir tikai daži piemēri, kas uzskatāmi iezīmē pārtikas produktu pieprasījuma ievērojamo kritumu, kas negatīvi atspoguļojas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju finanšu rādītājos," norādīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (ZZS), piebilstot, ka tādēļ ir būtiski iespējami savlaicīgi nodrošināt valsts atbalsta iespējas, lai šo krīzi Latvijas lauksaimnieki varētu pārvarēt iespējami veiksmīgi, arī turpmāk nodrošinot nepārtrauktu pārtikas pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
ZM skaidro, ka ne tikai Latvijā, bet citās pasaules valstīs jau agrāk ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi un daudzas no šīm valstīm ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā.
Ministrija uzsver, ka atbalsts nepieciešams primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs sniedzējiem Covid-19 ietekmē radušos finansiālo grūtību mazināšanai, atbalstot apgrozāmo līdzekļu pieejamību, daļēji sedzot ienākumu samazinājumu, gatavo preču krājumu uzglabāšanas izmaksas, apgrozījuma kritumu, kā arī kompensējot to iznīcināto vai ziedoto produktu vērtību, kurus ārkārtas situācijas laikā nebija iespējams izlietot ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izglītības iestādēs.
ZM norāda, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgu pieejamībai ir kritiska nozīme, savukārt eksporta iespēju zaudēšana var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem. Operatīvā informācija liecina, ka lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau tagad cieš no noieta tirgus iespēju samazināšanās, importa izejvielu sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanās un naudas plūsmas grūtībām.
Pašreizējās prognozes liecinot, ka vissmagāk varētu ciest piena nozare, kas ir visvairāk atkarīga no eksporta, jo lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem, vai arī šo svaigpienu tālāk realizē pārstrādei Lietuvā un Igaunijā. Taču tāpat Covid-19 dēļ cietīs arī liellopu gaļas, cūkgaļas un putnu gaļas nozares, zaudējot to produkcijas eksporta iespējas.
ZM arī norāda, ka lielākai daļai lauksaimniecības produktu nav pieejami atbalsta instrumenti, ko piemērot esošajā ārkārtas situācijā un rīkojuma mērķis ir sniegt šādus ārkārtas atbalsta instrumentus primārajiem lauksaimniecības ražotājiem pārtikas preču ražotājiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādēs.
Ministru kabineta rīkojums "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" valdības sēdē tika izskatīts vienlaikus ar noteikumu projektu "Kārtība ārkārtas atbalsta pasākumu administrēšanai un uzraudzībai lauksaimniecības un pārtikas nozarēs saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi" un grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
