Vai priekšniece drīkst pieprasīt uzrādīt privātas īsziņas?
“Vai veikala vadītājs drīkst prasīt darbiniekam uzrādīt viņa personīgajā telefonā manas privāti sūtītās SMS?!” "Likumam un Taisnībai" vaicā Anna.
“Šoks un pazemojums par tādu rīcību ir neaprakstāms, tas no emociju viedokļa, bet mani interesē arī juridiskais regulējums,” raksta Anna. Viņas īsziņās bija jautājumi, kādēļ atlaida kādu kolēģi.
“Bija trīs SMS, uz kurām nesaņēmu atbildi, un tas man likās dīvaini. Kad aizgāju uz darbu, vadītāja iesauca kabinetā, un es uzzināju, ka manas SMS ir lasījis viss kolektīvs, arī pati vadītāja. Manā morālajā vērtību sistēmā neietilpst ne stučīšana (kolēģis pats bija rādījis SMS citiem kolēģiem, bet ne vadītājai, to viņam palūdza), ne sava amata izmantošana, lai iejauktos privātās lietās. Vai kolēģis un, galvenais, vadītāja nav pārkāpuši personīgo datu likuma normas?”
Dace Stivriņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja, Likumam un Taisnībai atbild: “VDI ieskatā personīgā mobilā tālrunī veiktā sarakste ir uzskatāma par personas privātiem datiem, kas attiecas uz privāto dzīvi. Jautājumu par personas datu apstrādi par privāto dzīvi izskatīšana neietilpst inspekcijas kompetencē. Vajadzētu vērsties Datu valsts inspekcijā.”
Datu valsts inspekcijā "Likumam un Taisnībai" skaidro, ka inspekcija uzrauga Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti izpildi.
Inspekcijas vērtējumā privāta korespondence (rakstiska vai telefoniska) attiecībā uz saziņu starp divām fiziskām personām Regulas tvērumā neietilpst (to varētu attiecināt uz telekomunikāciju operatoriem un tamlīdzīgi). Īsziņas saņēmēja rīcība neietilpst Regulas tvērumā, jo vērtējama kā daļa no personiskas komunikācijas ar īsziņas sūtītāju.
Tātad jāsecina, ka divu persona sarakste ir viņu personiskā komunikācija, un atliek kontrolēt, ko raksta, jo nevar zināt, kā rīkosies otrs.
Bet – ja darba devējs šādi iegūtu informāciju tālāk apstrādā ar automatizētiem līdzekļiem vai izmanto kartotēkai, piemēram, iekļaujot darbinieka lietā, vai izmanto attiecībā pret darbinieku pieņemtā lēmumā, šāda datu apstrāde jau varētu ietilpt minētās Regulas tvērumā.
