Kazāks: "FKTK apvienošanā ar Latvijas Banku ir vairāk plusu nekā mīnusu"
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanai plusu būtu vairāk nekā mīnusu, tomēr šādā gadījumā būtu strikti jānodala monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkcijas, kā arī jānodrošina, lai tiesvedībās ar uzraugu netiek skartas Latvijas Bankas rezerves, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Detalizēts vērtējums vēl ir jāveic, bet potenciālo ieguvumu ir vairāk. Viens ir saistīts ar informācijas apmaiņu - tā būtu ātrāka un efektīvāka. Tas pats attiecas uz skatījumu un spēju ietekmēt finanšu pakalpojumu tirgus attīstību nākotnē. Tā, manuprāt, būtu jaudīgāka. Tāpat Latvijas ekonomika ir maza, tādēļ vienmēr ir jautājums par kvalificētiem speciālistiem. Vienā institūcijā ir iespējams rast daudz labāku sinerģiju attiecībā uz dažāda veida kompetencēm," teica Kazāks, piebilstot, ka mazsvarīgs nav arī izmaksu samazināšanas jautājums.
Tomēr viņš uzsvēra, ka potenciālā abu institūciju apvienošana rada arī vairākus riskus, kuri jāņem vērā, pieņemot lēmumus.
"Galvenais - monetārajai politikai un finanšu tirgus uzraudzībai ir jābūt skaidri nodalītām funkcijām. Starp tām ir jābūt ļoti uzskatāmam un labi strādājošam tā saucamajam Ķīnas mūrim, lai nodalītu monetārās politikas un uzraudzības informācijas plūsmas un lēmumu pieņemšanu," uzsvēra centrālās bankas vadītājs.
Tāpat Kazāks norādīja, ka Latvijas Banka pārvalda valsts stratēģiskos ieguldījumus un arī zelta rezerves, savukārt finanšu sektora regulatoram ir regulāras tiesvedības par lēmumiem, kuriem tirgus dalībnieki nepiekrīt. "Es pieļauju, ka vēlme tiesāties ar Latvijas Banku, kura pārvalda lielus ieguldījumus, tostarp Latvijas zeltu var kļūt daudz lielāka. Tādēļ juridiski ir ļoti precīzi jāatrunā, ka, pārņemot finanšu sektora uzraudzības funkciju, zem sitiena netiek paliktas Latvijas Bankas jeb visas valsts rezerves," uzsvēra Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka tādējādi abu institūciju saplūšanas process būs ļoti komplicēts, sarežģīts, un, lai šo lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama izvērsta diskusija un izvērtējums, kā ieguvumus sabalansēt ar riskiem, lai tie nebūtu pārāk lieli.
"Ja tiks lemts, ka abas iestādes ir jāapvieno, tad tas nozīmē arī izmaiņas likumā par Latvijas Banku. Pēc tagadējā plāna, tās Saeimā ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31.oktobrim un, cerams, līdz 2020.gada beigām tās tiek pieņemtas. Tāpat abām institūcijām ir jāspēj nodrošināt kvalitatīva savu esošo funkciju veikšana, tādēļ abu iestāžu sapludināšanai ir jābūt pārdomātai, labi organizētai, labi komunicētai. Arī to uz sitiena nevar izdarīt, šim procesam ir jābūt izsvērtam," sacīja Kazāks, piebilstot, ka jebkurā gadījumā abas iestādes zem viena jumta un viena nosaukuma nevarētu sākt strādāt agrāk par 2022.gadu.
Centrālās bankas vadītājs atzina, ka FKTK tirgus uzraudzībā ir paveicis labas lietas. "Tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies uz finanšu sektora situāciju pašlaik, jāatzīst, ka ir bijušas arī neveiksmes. Naudas atmazgāšanas novēršanas lietas nav bijušas pietiekami labi uzraudzītas," piebilda Latvijas Bankas vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka līdzšinējā FKTK komunikācija ar finanšu sektoru arī nav bijusi pietiekami laba.
"Diemžēl mēs redzam, ka bankas daudzos gadījumos izvēlas nevis riskus vadīt, bet no riskiem izvairīties. Neskaidrās situācijās tā būs vienmēr, tirgus pārspīlēs, bet Latvijā šis process ir aizgājis par tālu. Tādēļ ir prieks, ka jaunā FKTK vadītāja kā vienu no savām prioritātēm ir nosaukusi šo lietu izrunāšanu ar bankām - kas ir atļauts, kas nav atļauts, ko drīkst darīt, ko nedrīkst darīt. Tas bankām ļautu labāk saprast, kā vadīt riskus, lai nav situācijas, kad finanšu iestādes izvēlas šos riskus vispār neuzņemties," sacīja Kazāks.
Jau vēstīts, ka Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz oktobra beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai.
