Sīknauda rada liekas izmaksas

Tātad, ja vēlaties kontā ieskaitīt 51 viena centa monētu, būs jāmaksā desmit eiro. Nav jābūt teicamniekam matemātikā, lai saprastu, ka tas ir ļoti neizdevīgi.

Alkohola veikalā trūkst sīknaudas

Latvijas balzama veikala pārdevēja Maija "Kas Jauns Avīzei" teic: “Mums viena centa monētu ļoti bieži pietrūkst. Daudziem dzērieniem cena ir 1,99, 3,98, 7,99 eiro un tamlīdzīgi. Līdz ar to parasti jāizdod viens vai divi centi, un, kad ir vairāk pircēju, to pietrūkst. Reizēm, ja redzu, ka pircējam ir kaudzīte sīko monētu, lūdzu samaksāt ar melno naudu. Tad viņi ir neizpratnē, bet tam ir ļoti loģisks izskaidrojums. Man personīgi tiešām patiktu, ja sīkās monētas netiktu lietotas. Citādi ar tām ir ļoti daudz problēmu.”

Gan par maz, gan par daudz

"Narvesen" kioska Liepājā pārdevējs Pēteris atklāj: “Ar viena un divu centu monētām parasti ir divas galējības – vai nu to vispār nav, vai arī ir tik daudz, ka kasi nevar aizvērt. Protams, mani tas tracina: nenormāla skaitīšana, kas reizēm izved no pacietības. Ir cilvēki, kas uz letes nober sauju monētu un vēl pasaka, ka man tās obligāti jāpieņem – tas taču ir oficiāls maksāšanas līdzeklis.”
Ir gadījies, ka Pēteris uz to neapmierināti noburkšķ, bet reiz par šādu vaļību pats ļoti nokaunējies. Ienākusi sieviete un pirkusi tramvaja biļeti, izberot uz letes sauju sīku monētu. Pēteris neapmierināti noburkšķējis, bet viņa pretī: “Man jābrauc uz darbu, bet citas naudas nav. Ko tad man darīt?”

“Tad nu cik varēju, centos atvainoties. Pārdevējam jābūt ļoti taktiskam, lai saprastu, vai pircējs tik tiešām ir sagrabinājis pēdējo naudiņu vai arī uz letes izber gadiem krātas cūciņas saturu un noraugās, kas būs. Bet, maiņu slēdzot, reizēm nākas sadrūvēties, ka liekas pārdesmit minūtes jāpārskaita monētu kaudzes...” atzīst pārdevējs.

Lauku bodītē noapaļo cenas

Nelielā Limbažu novada pārtikas veikalā šādu problēmu nav. Pārdevēja Anda "Kas Jauns Avīzei" teju vai ar lepnumu rāda uz vitrīnām: “Redzat, mūsu saimnieks visas cenas jau noapaļojis līdz pieciem vai desmit centiem! Tas tāpēc, ka mēs esam patstāvīgi – nepiederam ne pie viena lielā tīkla un nepakļaujamies akciju bezjēdzīgajām cenām.” Protams, kasē ir sīkie centi, jo sveramo preču cenu nevar noapaļot pēc vēlēšanās.

Sīkās centu monētas izmaksā pārāk dārgi

Latvijā 41% iedzīvotāju atbalsta viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības, bet 50% uzskata, ka šī sīknauda jāsaglabā, liecina Latvijas Bankas aptauja.

Starp argumentiem, kāpēc šīs monētas būtu jāizņem no apgrozības, minēts lieks smagums, pārāk daudz monētu makā (29%), reti tiek izmantotas un uzkrājas (27%) un tām nav vērtības (24%), Pretējās puses argumenti – ja tās izņems no apgrozības, tirgotāji noapaļos cenas uz augšu (28%), tā ir pierasts (21%) un tās nepieciešamas norēķiniem (14%).

Latvijā maksā gan skaidrā, gan ar karti

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons stāsta, ka ik pa laikam sabiedrībā aktualizējas diskusija par norēķinu veidiem un to nākotni.
Dažādu valstu pieredze atšķiras – Zviedrijā (tā nepieder eirozonai) pērn skaidrās naudas īpatsvars pirkumos saruka līdz 13%, un līdzīgas tendences vērojamas arī citās Skandināvijas valstīs.

Turpretī citās Eiropas valstīs dominē skaidrās naudas norēķini, piemēram, Vācijā tie ir pat 80% no kopējā pirkumu skaita. Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši abus veidus – gan skaidro, gan bezskaidro naudu.

Izvēlas noapaļot

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem ir mazo nominālvērtību monētu lietošana. Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā ir ieviesti pirkumu gala summas noapaļošanas noteikumi, tādējādi samazinot viena un divu centu monētu skaitu apgrozībā.

Tas nenozīmē, ka cenas veikalos paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiek pirkuma gala summa – ja tā beidzas ar 1, 2, 6, vai 7, to noapaļo uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 – uz augšu.

Piemēram, Somijā noapaļošana ir regulēta ar īpaša likuma palīdzību, bet Īrijā notiek saskaņā ar brīvprātības principu, t.i., pircēji un pārdevēji paši vienojas par noapaļošanu. Par minēto iniciatīvu diskutē arī Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta līmenī.

Pilns maks ar sīknaudu

“Viena centa un divu centu monētas tiek saglabātas apgrozībā, ar tām vienmēr būs iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beidzas to lietošana ikdienā,” teic Jansons.

Viņš norādīja, ka atsevišķas valstis izvēlējušās atteikties no mazo monētu lietošanas, jo vēlas atvieglot ikdienu, neliekot nēsāt makā daudz monētu, kas vienlaikus nozīmē lielāku svaru. Liels skaits monētu nozīmē arī papildu rūpes pircējiem un izmaksas uzņēmējiem, maksājot par monētu apstrādi.

Mazās monētas apgrūtina pārdevēju darbu, veikaliem un naudas apstrādātājiem tās ir papildu loģistikas izmaksas, bet centrālajai bankai – papildu kalšanas izmaksas.

2013. gadā Itālijā pat atklājās, ka 173 miljonus eiro vērtu monētu izgatavošana valstij izmaksā 362 miljonus eiro. Viena centa monētas kalšana maksāja 4,5 centus, divu centu – 5,2 centus, piecu centu – 5,7 centus.

Santīmos zaudēti 4,7 miljoni eiro

Latvijā viena un divu centu monētas ir visvairāk kaltās monētu nominālvērtības. “Ko tas nozīmē? Centrālā banka patērē daudz laika, organizējot šo monētu kalšanu, piegādi, uzglabāšanu, apriti un nolietotās un bojātās naudas nomaiņu. Un, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tās cilvēkiem padara smagākus makus, bet kasieriem liek vairāk laika pavadīt, skaitot saņemto naudu,” norāda Jansons.

Viena un divu centu monētu vērtība kopš eiro ieviešanas 2002. gada sākumā samazinājusies par 31%, turklāt liels skaits šo monētu vienkārši neatgriežas apgrozībā. “To lieliski ilustrē piemērs ar lata monētām. Pašlaik nav apmainītas viena santīma un divu santīmu monētas 4,7 miljonu eiro vērtībā jeb 239,7 miljoni monētu. Var teikt, ka šī nauda vienkārši zaudēta,” atklāj Jansons.

“Gribu atkārtoti apliecināt Latvijas Bankas iepriekš jau pausto pozīciju – nekādi lēmumi par mazo monētu nākotni bez plašas sabiedrības diskusijas netiks pieņemti. Vēlamies izmantot šo iespēju un aicināt visus iesaistītos paust savu viedokli un argumentus,” piebilst Jansons.