Sociālā budžeta uzkrājums pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro

Viņa norādīja, ka šis uzkrājums darbojas kā buferis situācijai, ja pēkšņi iestājas krīze.

Petraviča norādīja, ka vienlaikus arī palielinās summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā speciālā budžeta. Nākamgad no šī budžeta plānots izmaksāt par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kas esot saistīts ar pensiju, slimības un citu pabalstu pieaugumu.

Ministre atgādināja, ka nākamā gada LM budžeta prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide, kurai arī tikšot atvēlēti lielākie resursi.

LETA jau ziņoja, ka turpmākos divus gadus - 2020. un 2021.gadā - plānots veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu Latvijā, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais LM Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam.

Kopumā plānā paredzēti astoņi pasākumi, no kuriem trīs iecerēts īstenot nākamā gada pirmajā pusgadā. Plāns paredz nākamgad palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi līdz 99 eiro. Tāpat iecerēts palielināt atbalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu sasniegušajiem, paaugstinot pabalstu apmēru arī līdz 99 eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka nākamgad pensiju palielināšanai prasītā summa ir 30 miljoni eiro un šis LM priekšlikums tiks skatīts 2020.gada budžeta veidošanas laikā.

"Neviens neiebilst idejiski, tomēr jautājums ir par to, kā varēsim vienoties par pieejamās naudas sadali, jo vajadzību ir daudz," piebilda premjers.

Savukārt labklājības ministre Petraviča atzina, ka, pārskatot LM resora budžeta izdevumus, tika atrasti neizlietoti 26 miljoni eiro, ko varētu novirzīt pensiju palielināšanai.

Nākamgad iecerēts arī palielināt atbalstu personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā, paaugstinot pabalsta apmēru trešajai invaliditātes grupai līdz 99 eiro, tikmēr pirmajai un otrajai invaliditātes grupai, paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro. Tāpat gan vispārējā gadījumā, gan gadījumā, kad invaliditāte noteikta kopš bērnības, iecerēts pirmajai invaliditātes grupai paaugstināt piemērojamo koeficientu līdz 1,4.

Vēl pēc gada iecerēti kopumā pieci pasākumi, tostarp LM plāno pilnveidot atbalsta sistēmu trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem, nosakot trūcīgajai personai atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas jeb 198 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7, kas ir 139 eiro.

LM plāno arī pilnveidot atbalsta sistēmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, nosakot garantētā minimālā ienākuma līmeni 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa jeb 99 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā, pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā jeb 69 eiro.

Tāpat 2021.gadā iecerēts palielināt atbalstu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu sasniegušajiem un personām ar invaliditāti, tomēr plānā nav minēts, kādā apmērā šis palielinājums iecerēts.

LM arī iecerējusi panākt vienlīdzīgu valsts atbalsta nodrošināšanu iedzīvotajiem visā Latvijas teritorijā, nosakot vienotu maznodrošinātai personai atbilstošu ienākuma līmeni, atbilstoši kuram tiek sniegts valsts atbalsts un kas noteikts 1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai mājsaimniecībā jeb 297 eiro, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7, kas ir 208 eiro.

Vēl 2020.gadā plānots izveidot pašvaldībām un to iedzīvotājiem saprotamu dzīvokļa pabalsta mērķi un pakalpojuma saņēmēju mērķa grupu, dzīvokļa pabalsta saturu un piešķiršanas biežumu.

Kā informēja ministrijā, pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums 2020.gadā ir 27,5 miljoni eiro, un līdzvērtīgs finansējums būs nepieciešams arī turpmākajos gados.