Valdība atkal paglābj "Pasažieru vilcienu", pagarinot laiku dīzeļvilcienu modernizācijai
Uzņēmums "Pasažieru vilciens" (PV) ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem līdzfinansēto, gandrīz 22 miljonus eiro vērto dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācijas projektu varēs īstenot līdz nākamā gada 30.jūnijam, tā šodien nolēma valdība.
Kā norāda Finanšu ministrija, atbilstoši ES regulām izdevumus, kas tiks veikti pēc šī gada 31.decembra, lai pabeigtu projekta īstenošanu, būs jānodrošina PV.
Ministru kabineta sēdē šodien pieņemts rīkojums, balstoties uz ES fondu vadošās iestādes - Finanšu ministrijas - skaidrojumu par vadlīniju piemērošanu attiecībā uz attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2007.-2013.gada plānošanas periodā, kas nosaka projekta īstenošanas termiņu "mazos" projektos un tā pagarinājuma iespējas atsevišķos pamatotos izņēmuma gadījumos. Līdz ar to PV par ES līdzekļiem finansēto dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācijas projektu varēs īstenot līdz 2016.gada 30.jūnijam.
Kā norāda Satiksmes ministrija, PV un darbu veicēja - pilnsabiedrības "DMU vilcieni" - līguma summa ir 21 979 348 eiro, tajā skaitā vagonu modernizācijas izmaksas ir 20 581 138 eiro. PV dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācijas projektam piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums - 13 001 491 eiro un nacionālais publiskais finansējums - 2 294 380 eiro.
Projektā paredzēta sešu dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana, lai paaugstinātu pasažieru komforta līmeni, iekāpšanas un izkāpšanas drošību, uzlabotu apkalpojošā personāla darba apstākļus, kā arī uzlabotu vides aizsardzības prasības un veiktu energoresursu ekonomiju.
Saskaņā ar PV sniegto informāciju modernizācijas darbu izpildei līdz šim iztērēti 19 613 885 eiro, kas ir 89% no līguma kopējās summas. PV ir veicis maksājumus "DMU vilcieni" par 9 150 610 eiro, tajā skaitā attiecināmās izmaksas 8 568 496 eiro, no kurām Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 7 283 222 eiro.
Līdz 11.decembrim darbi ir veikti aptuveni 70% apmērā.
"Pasažieru vilcienā" norāda, ka projekta pagarināšana ļaus sasniegt tā mērķi un 2015.gadā izmaksātos līdzekļus saglabāt kā Kohēzijas fonda līdzmaksājumu dīzeļvilcienu modernizācijas projektā. Vienlaikus uzņēmumā nesniedz atbildi uz jautājumu, ne cik liela ir šī izmaksātā summa būs, ne cik lieli līdzekļi no ES līdzekļiem tiks zaudēti. Tāpat uzņēmumā uzsver, ka šo projektu vērtē kā ieguvumu, jo dīzeļvilcienu parka modernizācija vai atjaunināšana ir nepieciešama neatkarīgi no ES finansējuma esamības.
Termiņa pagarinājums nepieciešams sakarā ar to, ka vagonu sertifikācijas procesa īstenošanai ir nepieciešams lielāks laika periods, nekā sākotnēji tika plānots. Pirmās modernizētās vagonu grupas sertifikācijas process un izmēģinājumu braucieni ir uzrādījuši nopietnas nepilnības, kuras nepieciešams novērst, un šī darba veikšanai, pēc "DMU vilcienu" sniegtās informācijas, ir nepieciešams laiks.
Izmēģinājuma braucieni un sertifikācija norit rudens un ziemas apstākļos, līdz ar to nav iespējams nodrošināt nepieciešamos ārējās vides un sliežu ceļu tehniskos apstākļus, kas savukārt apgrūtina dīzeļvilcienu sistēmu darbības ekspluatācijas parametru objektīvu pārbaudi. Bez pārliecības par visu modernizēto dīzeļvilciena sistēmu nevainojamu darbu atbilstoši dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un visu nepilnību novēršanas dīzeļvilcienu komerciāla ekspluatācija nav iespējama, norāda Satiksmes ministrija.
PV jau patlaban īstenojot vairākus projekta risku vadības pasākumus - darbojas modernizācijas uzraudzības komiteja, projekta vadības grupa un tehniskā darba grupa, tiek veikta regulāra līguma izpildes uzraudzība rūpnīcā.
Saskaņā ar izpildītāja sniegto informāciju pirmo vagonu grupu plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada 22.februārī, savukārt pēdējo vagonu grupu - 31.maijā.
Kā ziņots iepriekš, PV dīzeļvilcienu modernizācijas projekta realizētājs - pilnsabiedrība "DMU vilcieni" - nav spējis iekļauties līgumā noteiktajos termiņos.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš vēstīja, ka PV līdz šā gada beigām nesaņems modernizētos dīzeļvilcienus un projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro ES Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.
Nu jau apritējuši teju divi gadi, kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena.
Pašlaik sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, ir sācis tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Šādas pārbaudes būs nepieciešamas vēl pieciem dīzeļvilcieniem, no kuriem tikai daļa ir modernizēta. Līdz ar to piegādātājiem - pilnsabiedrībai "DMU vilcieni", kurā apvienojusies "Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca", "Rīgas Vagonbūves rūpnīca" (RVR), kā arī tai un PV piederošais "VRC Zasulauks" - darbu pabeigšanai nepieciešams papildu laiks. "Ja mēs nedaudz palielinātu sertifikācijas apjomu, tad visiem būtu lielāka pārliecība par tā drošumu. Tā vai citādi viss process būtu pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī," sola RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.
Visiem dīzeļvilcieniem bija jābūt gataviem šogad, lai PV nezaudētu 13 miljonu eiro finansējumu no ES Kohēzijas fonda. Šādā situācijā PV būs jāatrod finansējums citur, savukārt minētos 13 miljonus eiro Finanšu ministrija pārdalīs kādam citam projektam, kas realizēts laikus.
Savukārt RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts norāda, ka "mēs esam uzņēmēji, kas šajā projektā jau ieguldījuši vairāk nekā 20 miljonus eiro. Mēs neesam gatavi naudu dāvināt kādam. Kāpēc? Tāpēc ka arī mums neviens to nav dāvinājis. Liela daļa šo līdzekļu ir piesaistīti, līdz ar to tie ir jāatdod. Ja mēs šobrīd uzdāvinām vilcienus un naudu nesaņemam, tad, visticamāk, šajā brīdī runāsim par to, ka visiem trim uzņēmumiem, kas piedalās procesā, iestāsies maksātnespēja".
RVR valdes priekšsēdētājs Kamarūts iepriekš skaidroja, ka dīzeļvilcienu modernizācija ir aizkavējusies, jo Vācijas kompānija "Voith" nav laikā piegādājusi pasūtīto produkciju, taču patlaban situācija normalizējas - pirmās piegādes ir veiktas un nav pamata uzskatīt, ka Latvija varētu zaudēt ES līdzfinansējumu šajā projektā.